Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

2016. gada 2. pusgadā gandrīz 40 % rūpniecisko datoru ir saskārušies ar kiberuzbrukumu

Vidēji divas piektdaļas ar rūpniecības uzņēmumu tehnoloģisko infrastruktūru saistīto datoru 2016. gada otrajā pusē ir saskārušās ar kiberuzbrukumiem. Tas ir teikts Kaspersky Lab pārskatā «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu aina 2016. gada 2. pusgadā». Uzbrukumam pakļauto rūpniecisko datoru īpatsvars ir audzis no vairāk nekā 17 % 2016. gada jūlijā līdz vairāk nekā 24 % 2016. gada decembrī. Trīs galvenie inficēšanās avoti bija internets, noņemamās atmiņas ierīces un ļaundabīgi e-vēstuļu pielikumi un skripti, kas ir iegulti e-vēstuļu rumpī.

Lai noskaidrotu, cik izplatīts ir šis apdraudējums, Kaspersky Lab Rūpniecisko vadības sistēmu datorapdraudējumu reaģēšanas vienības speciālisti ir veikuši speciālu pētījumu par kiberdraudu ainu, ar ko saskaras rūpnieciskās vadības sistēmas.

Viņi konstatēja, ka 2016. gada 2. pusgadā ļaunprogrammatūru lejupielāde un pieeja pikšķerēšanas tīmekļa vietnēm ir bloķēta vairāk nekā 22 % rūpniecisko datoru. Tas nozīmē, ka piektdaļa mašīnu vismaz reizi ir saskārusies ar inficēšanās vai akreditācijas datu kompromitējuma risku caur internetu.

Tehnoloģiskā tīkla ierobežojumu dēļ, kurā tie atrodas, ar rūpniecisko vadības sistēmu tieši strādājošo inženieru un operatoru galddatoriem parasti nav tiešas pieejas internetam, taču ir citi lietotāji, kam ir vienlaicīga pieeja internetam un rūpnieciskajai vadības sistēmai. Kaspersky Lab pētījums liecina, ka šie datori, kurus, domājams, lieto tīkla administratori, rūpniecisko automatizācijas sistēmu izstrādātāji un integrētāji, kā arī trešo pušu darbuzņēmēji, kas tieši vai attālināti pievienojas tehnoloģiskajiem tīkliem, var brīvi pievienoties internetam, jo tie nav piesaistīti tikai vienam rūpnieciskajam tīklam ar tam raksturīgajiem ierobežojumiem.

Internets nav vienīgais, kas apdraud rūpniecisko vadības sistēmu kiberdrošību. Briesmas inficēties no noņemamajām atmiņas ierīcēm bija vēl viens apdraudējums, ko novēroja uzņēmuma pētnieki. Pētījuma periodā 10,9 % datoru, kuros bija instalēta rūpnieciskās vadības sistēmas programmatūra (vai kas bija pievienoti datoriem, kuros tā ir), uzrādīja ļaunprogrammatūras pēdas, kad tām bija pievienota noņemamā ierīce.

Ļaundabīgi e-vēstuļu pielikumi un e-vēstuļu rumpī iegulti skripti tika bloķēti 8,1 % rūpniecisko datoru un ierindojas trešajā vietā. Lai piesaistītu lietotāja uzmanību un slēptu ļaundabīgās datnes, uzbrucēji parasti izmanto pikšķerēšanas e-vēstules. Visbiežāk ļaunprogrammatūras tika izplatītas biroja dokumentu formātos, piemēram, kā MS Office un PDF datnes. Izmantojot dažādus paņēmienus, noziedznieki nodrošināja, ka saņēmēji lejupielādē un palaiž ļaunprogrammatūru rūpnieciskās organizācijas datoros.

(L)

(Visited 25 times, 1 visits today)
(Visited 25 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *