Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

22 kotletes un zupa par 6 centiem. Eksperimenta ‘2 eiro ēšanai dienā’ pirmā nedēļa

“Vai zini, cik ēdienu var pagatavot no kartupeļiem?! Cepti, vārīti, biezenis. Kartupeļu frī. Tie tādi salmiņi, kas tiek vārīti katliņā, verdošā eļļā. Kartupeļu pīrādziņi ar gaļu, ar sēnēm, ar kāpostiem. Kartupeļu pankūkas. Kartupeļu rulete, sacepums, sautējums ar lauru lapu un pipariem. Vārīti jaunie kartupeļi ar dillēm. Kartupeļu cepumi!” tā kādā vecā krievu filmā klāstīja viena no galvenajām varonēm… Lūk, tā ēst man negribētos!

Samērā ilgi plānoju savu ēdienkarti. Galu galā – iekļauties 14 eiro nedēļā, tajā pašā laikā ēdot sātīgi, veselīgi un garšīgi, ir visnotaļ problemātiski. Jābūt gan gaļai, gan graudaugiem, gan dārzeņiem, gan augļiem. Parasti ikdienā reti par to aizdomājos, es vienkārši eju iepirkties. Kas iekrīt acīs, to pērku. Tagad ir cita situācija.

Esmu cieši pārliecināts, ka Latvijā nav budžeta pārtikas veikalu tīklu – tas ir mīts. Ir veikali, kuros var atrast praktiski visu, bet par dažiem centiem dārgāk, bet tāda veikala, kur visi produkti būs lētāki, diemžēl nav. Tādēļ nolēmu apstaigāt pēc iespējas vairāk veikalu un nepaļauties tikai uz reklāmas bukletiem. Uz priekšu, pēc pārtikas!

Veikalu apceļošanu sāku ar man nepieciešamo produktu saraksta izveidošanu nedēļas ēdienkartei. Gaļa – obligāti. Tas ir viens no dārgākajiem produktiem manā grozā. Izvēle krita uz vistas fileju. Jā, tas nav ekonomiskākais variants, taču, pirmkārt, vienā no veikalu ķēdēm to piedāvāja par samērā pieņemamu cenu. Otrkārt, tā būs labs olbaltumvielu avots. Ņemam ciet. Tālāk graudaugi un pākšaugi – auzu pārslas, zirņi. Tie ir samērā nedārgi un ir vērtīgi. Gluži tas, ko “dakteris izrakstīja”! Paķēru arī makaronus. Ne tos lētākos, bet labus. No svaigajiem dārzeņiem varēju atļauties burkānus, kāpostus, lapu salātus, gurķi. Gurķis no Holandes, pārējie dārzeņi – vietējie. No augļiem – poļu āboli. Pārējos produktus pirku, ņemot vērā ēdienkarti un savas vēlmes. Nedaudz pārtērēju nedēļas budžetu, kas nozīmē, ka nākamreiz varēšu atļauties mazāk. Daļa produktu, cerams, netiks apēsti šajā nedēļā un paliks priekšdienām. Lūk, ko es nopirku:

  • Vistas fileja 3,99 (1 kg)
  • Auzu pārslas 0,48 (0,5 kg)
  • Rudzu klijas 0,22 (0,2 kg)
  • Šķeltie zirņi 0,58 (1 kg)
  • Pilngraudu makaroni 0,79 (0,5 kg)
  • Selerijas sakne 0,34 (0,7 kg)
  • Kaltētas sojas granulas 0,91 (0,2 kg)
  • Kaltēti jūras kāposti 0,70 (100 g)
  • Biezpiens 1,33 (0,4 kg)
  • Olas 0,79 (10 gab.)
  • Svaigi burkāni 0,68 (2 kg)
  • Svaigi kāposti 0,46 (1,3 kg)
  • Svaigs gurķis 0,47 (0,3 kg)
  • Lapu salāti 0,60
  • Sīpoli 0,09 (0,3 kg)
  • Āboli 0,92 (2,1 kg)
  • Paniņas 0,92 (2 litri)
  • Sviests 0,91 (0,2 kg)
  • Sāls 0,24 (1 kg)
  • Malti melnie pipari 0,20

Kopā: 15,62 eiro

Dažus ēdienus es gatavoju uzreiz visai nedēļai, kaut ko gatavošu tieši pirms ēšanas. Vairāku dienu ēšanai vāru zupu – neraugoties uz ierobežoto produktu piedāvājumu un vienkāršo gatavošanu, sanāk garda. Tādu ik pa laikam vāru arī ikdienā. Recepte pavisam vienkārša. Uzvāra zirņus (nedaudz vairāk par puspaciņu), pievieno kubiņos sagrieztus burkānus, nedaudz lielākos kubiņos sagrieztu selerijas sakni, sāli, piparus. Labi garšo, ja pievieno ķimenes, bet beigās – smalcinātu kinzu un pētersīļus. Bet, kā saprotams, ne šajā reizē. Rezultāts – četri litri sātīgas (pieņemu, ka arī gana veselīgas) zupas par 90 centiem. Četri litri – tās ir 16 standarta porcijas. Nav sarežģīti aprēķināt, ka viena porcija maksā nepilnus 6 centus.

Tāpat es sacepu kotletes. Ar gaļas mašīnu samaļ vistas krūtiņu un sīpolu. Sojas granulas pārlej ar verdošu ūdeni un ļauj uzbriest. Nospiež lieko šķidrumu. Pievieno divas olas, sāli, piparus. Visu samīca un veido kotletes. Ar sojas palīdzību mēs palielinājām gan kotlešu daudzumu, gan olbaltumvielas. Tā kā nav augu eļļas, kotletes cep cepeškrāsnī, pārsmērējot ar sviestu. Rezultātā tiek iegūtas 22 kotletes, vienas cena – 25 centi. Katru dienu varam atļauties apēst līdz pat trīs kotletēm.

Nedēļas ēdienkarte

  • Brokastis: auzu pārslu putra, glāze paniņu, ābols.
  • Pusdienas — zupa.
  • Otras pusdienas — kotletes ar makaroniem un burkānu, kāpostu salātiem vai jūras kāpostiem, vai svaigu gurķi.
  • Vakariņas — ola, biezpiens.

Pirmajā dienā nekāda diskomforta nebija. No rīta – auzu pārslu putra, pa dienu zupa, kotletes ar kāpostu un burkānu salātiem un makaroniem, vakarā – biezpiens. Ēdu ar apetīti, nav nekādas bada sajūtas, viss ir gana. Nu, labi, gandrīz viss. Protams, salātus varētu aizdarīt ar eļļu. Bet tā – viss garšīgi, sojas garšu kotletē praktiski nejūtu.

Arī otrā diena pagāja bez kādiem ekscesiem. Visu nedēļu brokastīs man paredzēta auzu pārslu biezputra (auzu pārslas, klijas, sāls, pipari). Pārslu pietiks vismaz nedēļai. Vienas porcijas izmaksas – 10 centi. Visu brokastu kopējās izmaksas – 35 centi. Vēlāk ēdu vienu zupas porciju. Pēc mirkļa – kotletes ar jūras kāpostiem. Kaltētos jūras kāpostus ir jāiemērc ūdenī (to apjoms ievērojami palielinās) un 15 minūtes jānovāra. Šādi pagatavotus, jūras kāpostus var glabāt ledusskapī pāris dienas. Vērtīgs produkts, kurā ir daudz vitamīnu un minerālvielu, turklāt man ļoti garšo. Papildinu savas pusdienas ar svaigu gurķi. Kopējās pusdienu izmaksas ir aptuveni 65 centi. Vakariņās – tas pats biezpiens un viena vārīta ola.

Turpmākās divas dienas ēdienkarte bija analoģiska. Nedaudz satrauc produktu vienveidība – tas pats jāēd visu atlikušo nedēļu. Iespējams, esmu kļūdījies produktu izvēlē. Biezpiens apēsts, turpmāk vakariņās būs jāiztiek ar vārītu olu un kotleti. Neizturami vēlos kafiju.

Piektdienas ēdienkartē nekas nemainījās, izņemot vakariņas. Ievēroju, ka porciju izmērs sāk samazināties. Proti – ja no rīta ēdu ar apetīti, tad dienā veselu porciju vairs nevaru apēst, ēdu mehāniski, jo ir jāēd. Un nav tā, ka gribētos kādus citus produktus, vienkārši vairs nelien. Makaronus pusdienām jau vairs nevārīju. Analoģiski notika arī sestdien.

Svētdiena bija grūta diena. Agri no rīta devos uz vilcienu, 4,5 stundas pavadīju ceļā. Tad – stundu ilgas darīšanas un pēc tam atpakaļceļš vilcienā. Ne zupu, ne auzu pārslas līdzi nepaņemt, ar makaroniem nepietiks. Nu, labi, teorētiski, viss ir iespējams, bet es nolēmu “pagavēt”. Mājās biju tikai pirms trijiem, apetīte bija nevainojama – apēdu gan zupu, gan kotletes, gan makaronus, gan visu pārējo.

Produktu atlikumi nedēļas beigās: zirņi – nedaudz mazāk par puskilogramu, klijas – puspaciņa, puspaciņa sviesta, puspaciņa kaltēto jūras kāpostu, auzu pārslas – divas porcijas, viena porcija makaronu, sāls. Katliņa dibenā – pilīte zupas. Nevarētu teikt, ka pārticīgi.

Atgādināšu, ka šī eksperimenta mērķis nav dzīšanās pēc lētākajiem produktiem, šī nav vēlēšanās parādīt, kā izdzīvot ar plikiem kartupeļiem un zupas izlasēm, bet gan saprast, vai var ēst garšīgi, vērtīgi un sātīgi, pārtikai tērējot divus eiro dienā. Vienīgais, kas mani tagad mulsina – nedēļas produktu vienveidība. Centīšos kaut ko mainīt. Pašsajūta ir normāla, svars nav mainījies. Manā vēlmju sarakstā nākamajai nedēļai – kafija, garšvielas. Komentāros labprāt uzklausītu jūsu novēlējumus un padomus.

(L)

(Visited 25 times, 1 visits today)
(Visited 25 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *