Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Aizkrautas koplietošanas telpas apdraud daudzdzīvokļu ēku iemītniekus

 

Aptuveni katras trešās daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotāji mēdz aizkraut koplietošanas telpas, tā apgrūtinot piekļuvi inženiertehniskajām sistēmām un evakuācijas ceļiem.

Aizkrauti evakuācijas ceļi palielina ugunsgrēka riskus
Taču daudz nopietnākas sekas var rasties kādā ārkārtas situācijā, piemēram, ja izceļas ugunsgrēks. Aizkrautas koplietošanas telpas var traucēt mājas iemītnieku evakuāciju, ja tāda ir nepieciešama, turklāt noliktās mantas pašas par sevi palielina aizdegšanās risku.

 

Vecu mantu uzkrāšana lielākoties ir raksturīga cilvēkiem, kas dzīvo sērijveida namos. Tur reizēm nākas risināt arī situācijas, kad iedzīvotāji ļaunprātīgi vai veselības problēmu dēļ krāj mantas dzīvokli. Tad problēmas risināšanai jāpiesaista arī sociālā dienesta darbinieki.

 

Lielgabarīta atkritumus var izvest apsaimniekotājs
Iedzīvotāji ir ielāgojuši, ka, veicot remontdarbus, būvgružu utilizācijai ir jāpasūta konteiners, taču, atbrīvojot dzīvokli no vecām mēbelēm vai gultu matračiem, tie ļoti bieži tiek pamesti netālu no sadzīves atkritumu konteineriem. Taču patiesībā lielgabarīta atkritumu izvešanu var palīdzēt noorganizēt arī apsaimniekotājs.

 

Viņš arī stāsta, ka teritorijas un koplietošanas telpas tiek sakoptas Lielo talku laikā, taču ar to vien ir par maz.

“Kaķu tantes” var radīt galvassāpes visiem iedzīvotājiem
Teju visi sērijveida namu apsaimniekotāji saskaras arī žēlsirdīgām kundzēm, kuras regulāri baro, silda un kopj klaiņojošos kaķus. Lielākās problēmas rodas tad, ja dzīvnieciņi tiek ielaisti pagrabos vai kāpņu telpās, tā pārkāpjot sanitāri higiēniskās normas. Pagrabus ir grūti atbrīvot no smakām, turklāt kaķi plēš siltumizolāciju no caurulēm, taisa migas un pārnēsā blusas.

 

(Visited 8 times, 1 visits today)
(Visited 8 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *