Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Alternatīvā skolu algu reforma, LIZDA cīnās par vienlīdzīgām tiesībām

2015. gada septembrī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība sadarbojoties ar izglītības un zinātnes ministriju nonāca strupceļā sarunās par jaunu atalgojuma modeli pedagogiem. Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa šogad nācis klajā ar alternatīvu pedagogu atalgojuma modeli, kuru atbalsta gan izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, gan Latvijas izglītības vadītāju asociācija. Modelis paredz atteikšanos no algu grupēšanas atkarībā no skolas lieluma, kā tas bijis līdz šim, tomēr jārēķinās ar to, ka skolu tīkla samazināšana ir neizbēgama. Vairāk par Batņas kunga izstrādātā modeļa pamatprincipiem stāsta Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga:

«Batņas kungs ir iesniedzis šo te projektu par algu noteikšanas pamatprincipiem ministrijā. Arī mēs esam lūguši veikt aprēķinus. Jāatdzīst, ka daļai pedagogu algas jau šobrīd ir 1,000 eiro apmērā, īpaši lielo skolu mācībspēkiem, piemēram, pierīgā. Šis pamatmodelis paredz maksimāli optimālus pamatprincipus, proti, taisnīguma principu, vienlīdzīguma principus starp pedagogiem. Lai maksimāi mazinātu diskriminējošos elementus. Tādēļ mēs saprotam, ka tam visam ir liela fiskālā ietekme. Mēs norādam, ka nepieciešams izstrādāt grafiku, kā to pakāpeniski var ralizēt. Tas ir saskaņā ar izglītības likuma 53. Pantu.»

Šobrīd pedagogu atalgojuma modelis strādā pēc principa – nauda seko skolēnam, tādā veidā radot atalgojuma nevienlīdzību starp reģionu un pilsētu pedagogu atalgojumiem. Jaunais modelis paredz izlīdzināt šo atalgojumu starpību, tomēr jārēķinās, ka daļa skolu tiks apvienotas vai slēgtas. Plānots, ka, modelim stājoties spēkā, pedagogu algas varētu palielināties līdz tūkstošs piecdesmit erio,lai gan pastāv šaubas par to, ka mazākajās skolās atalgojums varētu būt tik liels.

«Jautājums ir par mazajām izglītības iestādēm, kuras šobrīd pie principa – nauda seko skolēnam, nevar pastāvēt bez šīs pārdales – nauda jāatņem lielajām skolām, lai pastāvēt varētu mazās. Arīdzan streika prasībās tika iekļauts nosacījums, lai rezervētie deviņi milijoni, kas ir šā gada budžetā, pilnveidojot pedagogu darba samaksas sistēmu, lai finanses tiktu novirzītas uz tām pedagogu grupām, kurām šobrīd ir vissliktākā situācija. Tai skaitās tās ir šīs mazās izglītības iestādes, kuru kopējais bērnu skaits ir līdz 100 skolēniem. Mūsu uzstādījums ir tāds, ka nevar pieļaut, ka turpmāk skolotājam mazajā skolā darba stunda izmaksātu 5 eiro, tai skaitā nodokļi, bet, piemēram, lielajā skolā 8 eiro. Šo principu iedgmē audzēkņu skaits, jo nauda seko skolēnam. Mūsu interesēs ir, lai skolotājs saņem vienādu samaksu par stundu neatkarīgi no tā, kurā vietā viņš strādā. Mēs arī atklāti pasakām, ka mazajās skolās pie minimāla bērnu skaita nebūs iespējams nodrošināt pilnu slodzi un algu 1050 eiro apmērā.»

 

No skolu optimizācijas izvairīties nav iespējams, no tā izriet, ka daļa pedagogu zaudēs darbu. Īpašas grūtības atrast darbu būs tiem pedagogiem, kuri tuvojas pensionēšanas vecumam, tāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzstāj, lai līdz ar jano darba samaksas modeli, jāizstrādā atbalsta mehānismi pedagogiem, kuri zaudēs darbu, stāsta arodbiedrības priekšsēdētāja:

«Diemžēl statistika no demogrāfijas rādītājiem ir skarba, bērnu skaits samazinās un izceļojošo skaits arī ir ievērojami liels. Skolu optimizācija notiek, skolas apvienojot vai slēdzot. Arodbiedrība neatlaidīgi uzstāj, ka jābūt atbalsta mehānismiem, jo zināmā vērā valstij jāuzņemas atibldība par to, ka tika atstāta novārtā ģimeņu atbalsta programmas un iedzīvotāju noturēšana Latvijā. Mē prasam reālas lietas, pirmkārt, Eiropas fondu piesaiste, lai pedagogs sevi var profesionāli pilnveidot, piemēram, profesionāli pārkvalificējoties, lai strādātu citā izglītības pakāpē vai jomā. Mēs atbalstām ministra ideju – skolās, kuras slēgs vai reogranizēs, skolotājiem vecuma posmā no sešdesmit gadiem, būtu sociālie pabalsti līdz pensijas vecuma sasniegšanai, kā arī atbalstām izdienas pensiju lomu. Šobrīd likumprojekts Saemā ir starp primo un otro lasījumu, šī priekšlikuma finansējumam nav nepieciešama ļoti liela naudas summa. Katrā ziņā, lai šie sociālā atbalsta mehānismi caur dažādiem kanāliem tiktu nodrošināti. Ar to ir jārēķinās, ka daļa sektorā strādājošie noteikti paliks bez darba, tāpēc mūsu interesēs ir strādāt pie tā, lai šiem cilvēkiem varam palīdzēt maksimāli ātri iekļauties darba tigū, lai viņi nav uz bezdarbnieku pabalstiem pretendējošie, bet aktīvie dabra devēji vai ņēmēji.»

 

Plānots, ka atalgojuma modelis praksē tiks ieviests nākamo triju gadu laikā. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija veic aprēķinus, lai konstatētu, cik liels papildus budžeta finansējums nepieciešams, to varēs uzzināt aprīļa vidū, stāsta Inga Vanaga.

«Par šo Batņas kunga izstrādāto alternatīvo modeli esam pieprasījuši informāciju Izglītības un zinātnes ministrijai. Par to, kā ministrija ir iecerējusi tērēt šos rezervētos 9 miljonus, esam infomēti, ka šobrīd ministrija pilnveido spēkā esošos normatīvos aktus, un aprīļa sākumā mūs informēs par iecerēm. Šobrīd mēs negribam manipulēt ar datiem, kuri parādījušies publiskajā telpā, jo tie cipari bija 68 miljoni, 158 miljoni, bet pēc tam jau 185 miljoni. Tās ir ļoti atšķirīgas summas, tādēļ nestrebsim kartsu. No arodbiedrības puses Ministrijai esam nākuši pretī un gaidīsim līdz aprīļa vidum, un tad runāsim par aprēķiniem un iecerēm. Ministrija ir informēta, ka arodbiedrība no saviem uzstādījumiem neatkāpsies – starp pedagogiem jāveicina vienlīdzība, arīdzan streika laikā izvirzītās prasības un iepriekšējās ministres iesniegtie priekšlikumi no dienas kārtības nepazudīs. Mēs iestāsimies par savām iniciatīvām. Izprotot, to, ka tam ir liela fiskālā ietekme, kā kompromisu saskatām darba samaksas paagustināšanai ieviest grafiku.»

(Visited 47 times, 1 visits today)
(Visited 47 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *