Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Attaisnotos izdevumus varētu upurēt par labu zemākai nodokļa likmei

Finanšu ministrijas pieteiktā nodokļu reforma aptvers ne tikai nodokļu likmes – vienlaikus plānots pārskatīt arī esošos nodokļu atvieglojumus. Līdzšinējos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus plānots aizstāt ar nodokļa atbrīvojumu reinvestētajai peļņai, bet, meklējot veidus, kā kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma un neapliekamā minimuma palielināšanas radītos zaudējumus pašvaldību budžetos, pārskatīt varētu arī patlaban esošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotos izdevumus.

Patlaban par attaisnotajiem izdevumiem uzskatīti

  • izdevumi, kas saistīti ar izglītības iegūšanu,
  • kvalifikācijas palielināšanu,
  • interešu izglītību bērniem,
  • medicīnu un zobārstniecību,
  • iemaksas privātajos pensiju fondos,
  • maksājumi par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu,
  • uzkrājumi ieguldījumu fondos.

Tas nozīmē, ka, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iedzīvotāji var pieprasīt atmaksāt pārmaksāto nodokli un atgūt 23% no summas, kas nepārsniedz noteiktus limitus.

Meklējot veidus, kā pašvaldībām kompensēt ieņēmumu samazinājumu, ko radītu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana un ar nodokli neapliekamā minimuma pieaugums, attaisnotos izdevumus, visticamāk, pārskatīs.

Šāds ierosinājums, saskaņā ar Latvijas Radio rīcībā esošo informāciju, izskanējis darba grupās, kas aiz slēgtām durvīm apspriež nodokļu reformu.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) apstiprina – attaisnotie izdevumi tiks vērtēti, taču īpaši uzsver, ka tā nav Finanšu ministrijas iniciatīva.

„Atbrīvojumus mēs no savas puses neesam piedāvājuši pārskatīt. Pašvaldības ir nākušas ar šādu iniciatīvu, tāpēc mēs noteikti gan Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes ekspertu formātā, gan pie premjera vadības grupā skatīsim, lemsim un analizēsim, vai ir iespēja un vajadzība no kaut kā atteikties,” atzīst ministre.

Viņa apstiprina, ka nodokļu reformas kontekstā atvieglojumi tiks pārvērtēti. „Bet mēs šobrīd no savas puses neesam to piedāvājuši. Tas, ko mēs paši saprotam – ja straujāk paceļ neapliekamo minimumu, ir mazāks nodokļu slogs un mazākas iespējas vēl kaut kādus papildu attaisnotos izdevumus saņemt,” skaidro ministre.

Pēdējos gados iedzīvotājiem atmaksātā pārmaksātā nodokļa par attaisnotajiem izdevumu apmērs ir krietni pieaudzis, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Šā gada marta pirmajās divās nedēļās vien iedzīvotājiem atmaksāti 6 miljoni eiro. 2015. gadā vairāk nekā 40% no attaisnotajiem izdevumiem veidoja iemaksas, kas saistītas ar uzkrājumu veidošanu. Ievērojama daļa no nodokļu pārmaksas veidojas par izdevumiem, kas saistīti ar veselības aprūpi un maksājumiem par ārstniecības izdevumiem, tostarp tādiem, par ko attaisnoto izdevumu apmērs netiek ierobežots.

Par to, tieši kuri atvieglojumi varētu tikt upurēti, lai vienotos ar pašvaldībām, pagaidām esot pāragri spriest.

„Būtu, protams, labi, ja mēs varētu atļauties kā Igaunija noteikt atvieglojumus tajās jomās, kur ir automātiska informācijas apmaiņa, un tādā veidā atteikties no simtiem čeku, kas cilvēkiem ir jāsniedz, lai saņemtu šos attaisnotos izdevumus. Bet mūsu administrēšanas sistēma šobrīd tam vēl nav gatava,” atzīst Dana Reizniece-Ozola.

Auditorkompānijas „PriceWaterhouseCoopers” vadošā partnere Latvijā Zlata Elksniņa-Zaščirinska jau pirms pusotra gada uzsvēra, ka automātiska datu apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz pakalpojumus, ar kuriem saistītie maksājumi pieskaitāmi pie attaisnotajiem izdevumiem, ir visnotaļ iedarbīgs līdzeklis cīņā pret nelegāliem ienākumiem.

„Jo – ir čeki, nav čeki, varbūt ir čeks, bet es negribu to atskaitīt, lai neparādītu savus patiesos ienākumus, bet, ja cilvēkam sāp zobs, tad, neatkarīgi no tā, cik viņam ir naudas, viņam šāds pakalpojums ir vajadzīgs,” saka eksperte.

Kad Latvijas Radio vēlējās noskaidrot, ko par plāniem pārskatīt attaisnotos izdevumus domā dažādu ārstniecības pakalpojumu sniedzēji, runāt ierakstā neviens negribēja.

Neoficiāli un anonīmi tika pausts, ka tad, ja attaisnotos izdevumus par, piemēram, zobārstniecību vai kādām medicīniskām manipulācijām vairs neatmaksās, varētu pieaugt pacientu vēlme saņemt šos pakalpojumus „bez čeka”.

No iespējas komentēt jautājumu par attaisnoto izdevumu pārskatīšanu atteicās arī Latvijas Komercbanku asociācija, tā vietā atsūtot rakstiski formulētu pozīciju par nodokļu reformu kopumā. Tajā pausts, ka asociācija atbalsta Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā, vienlaicīgi aicinot diskutēt par atsevišķām detaļām, piemēram, pārejas perioda pagarināšanu iepriekšējos periodos aprēķinātai dividenžu izmaksai.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi par dividendēm reforma paredz dubultot, to ceļot no pašreizējiem 10% līdz vispārējai likmei, kas ienākumiem līdz 45 tūkstošiem eiro gadā pēc reformas būtu 20%, bet ienākumiem, kas pārsniedz šo summu – 23%. Tādā pašā apmērā pieaugs arī nodoklis par ienākumiem no uzkrājumiem, tostarp – uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas.

(Visited 20 times, 1 visits today)
(Visited 20 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *