Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Deviņi sarežģītākie darba interviju jautājumi un atbildes uz tiem

Uz darba intervijām jādodas ar pārliecību, ka tu vari iegūt vēlamo amatu. Tas nozīmē, ka pirms tam ir kārtīgi jāsagatavojas. Šoreiz piedāvājam deviņus sarežģītus jautājumus, ko mēdz uzdot darba intervijās, kā arī atbildes uz tiem, lai jau savlaicīgi vari sagatavoties un pārstāvēt sevi godam.

Pastāsti par sevi

Bieži vien intervētāji sarunas sākumā mēdz uzdot klasisko jautājumu, kurā tev jāsniedz neliels ieskats par sevi pašu. Svarīgi saprast, ka intervētājs ir redzējis tavu CV, tāpēc sīki un smalki atskaitīties no skolas gadiem nebūs īsti prātīgi. Tāpat nevajadzētu ieslīgt pārāk personīgās detaļās par savu dzīvi ārpus darba lauciņa.

Grāmatas “101 jautājums darba intervijā, kurš vairs neliks bīties” autors Džeimss Rīds stāsta, ka šim atvērtajam un plašajam jautājumam nav konkrētas atbildes. “Tas, ko tu stāsti, paliek tavā ziņā. Neviens to izlemt nevar – saproti, kas ir svarīgākais, izmēģini runu jau iepriekš un tad ar vieglu sirdi pasniedz sakāmo kodolīgi,” tā Rīds.

Vajadzētu akcentēt izglītību un pašu svarīgāko no iepriekšējās pieredzes. Arī šis ir viens no jautājumiem, kurā potenciālie darbinieki mēdz lieki izplūst garā monologā, tāpēc savu svarīgāko vajadzētu mēģināt pastāstīt minūtē vai divās, uzsver “Mns” eksperti.

Ja tev būtu iespēja, ko tu mainītu savā vecajā darbavietā?

Jautājums par to, ko tu vēlētos mainīt savā vecajā darbavietā, var būt visai piņķerīgs. Neieslīgsti detaļās un neizkrati intervētājam sirdi. Atceries, ka pasaule ir maza, varbūt intervētājs personīgi pazīst tavu bijušo priekšnieku, bet pēc tam valodiņas var ceļot un turpināt tev sekot karjerā. Turklāt gaušanās un frāzes, ka nekas nebija labi, noteikti neradīs labāko priekšstatu par tevi.

Īsti prātīgi nebūs arī nosaukt kādu konkrētu cilvēku, tas uzreiz parādīs to, ka neesi spējīga uzlabot attiecības un sastrādāties ar kolektīvu (jā, pat ja tā patiešām nebūs bijusi tava vaina). Tev ir jāparāda, ka spēj risināt problēmas un no tām vienkārši nebēgt. Drošākie varianti šai atbildei – vēlēšanās pamainīt ikdienu, vēlme strādāt mūsdienīgākā uzņēmumā.

Brīdī, kad potenciālais darba devējs vaicā par taviem plusiem, aizmirsti par pārmērīgu sevi slavināšanu! Vispirms atminies par amata aprakstā pievienotajām prasībām – uzsver savus dotumus un labās īpašības, atsaucoties uz iepriekš lasīto. Pierādi, ka esi prasmīga un atbilsti šai vakancei.

Grāmatas “101 jautājums darba intervijā, kurš vairs neliks bīties” autors Džeimss Rīds iesaka izvairīties no pārlieku daudz īpašības vārdiem un emocionalitātes. Tā vietā pārliecināt intervētāju ar labi sagatavotu faktu lādiņu.
Visticamāk intervētājs uzdos jautājumu arī par taviem trūkumiem. Šis ir īpaši sarežģīts jautājumus, jo darba devējs nevēlas dzirdēt tās pašas “asprātīgās” atbildes, ko dzirdējis jau no citiem. Rīds iesaka nerunāt klišejās. Viņš uzsver, ja esi uzaicināta uz darba interviju, pastāv laba iespēja, ka intervētājs vēlas dzirdēt apstiprinājumu uz kādu jau iepriekš paredzamu vājību, taču viņa mērķis nav uzzināt jaunas un visai negatīvas detaļas par tevi.

Šis ir visai interesants uzdevums, ko mēdz izmantot darba intervijās. Šajā gadījumā intervētājs liks paskaidrot tavu profesiju vai kādu ar to saistītu specifisku lietu tik vienkārši, lai to saprastu pat bērns. Iespējams, tas būs kāds termins, process.

Šī gan ir visai neierasta metode, tomēr tā ļauj intervētājam saprast, vai tu pati šo specifiku saproti tik labi, ka spētu to ietērpt vienkāršos vārdos. Tiesa, šim uzdevumam gan vārētu būt grūti sagatavoties, tāpēc šeit palīdzēs tavas zināšanas un formulēšanas spējas, atgādina “Msn” karjeras eksperti.

Ko par tevi teiktu cilvēks, kurš tev neieredz?

Gluži tāpat no interesanto jautājumu pūra lādes intervētājs var “izvilkt” jautājumu par to, ko cilvēks, kurš tevi neieredz, teiktu par tevi. Šajā gadījumā jācenšas no visai piņķerīgās situācijas izkļūt ar veselu ādu, iegrozot to pēc iespējas labākā virzienā.
Izvēlies īpašību, kas kopumā tiek uztverta negatīvi – piemēram, stress darbu termiņu nodošanām. Lai arī kopumā tas nešķiet visai pozitīvi, vari paskaidrot, ka tev ir svarīgs rezultāts un iekļaušanās noteiktajos rāmjos, tāpēc ļoti nervozē šajos saspringtajos brīžos. Taču ar šo uzmanīgi, kā jau iepriekš tika minēts, nevienam pie sirds neies pārspīlēti klišejiskas atbildes.

Kāds ir lielākais risks, ko jebkad esi pieņēmusi?
Lai gan viss atkarīgs no amata, uz kuru tēmē, darba intervijā tev par pajautāt par lielāko risku, kādu jebkad esi pieņēmusi. Šajā gadījumā turies pie profesionālā lauciņa un izvēlies pastāstīt par pieņemtu risku, kas sekmējies rezultātos.

Šis jautājums bieži tiek iekļauts tāpēc, ka darba vidē cilvēkam bieži vien ir jāprot ātri pieņemt nozīmīgus lēmumus, un tas savā ziņā ietver arī riskēšanu. Eksperti atgādina, ka risks ne vienmēr atmaksājās, tāpēc to pieņemšana parāda arī to, ka spēj pēc kritiena piecelties un turpināt iesākto.
Redzu, ka šajā laikā posmā neesi nekur strādājusi. Kāpēc?
Dzīvē gadās visādi. Iespējams, aizgāji no darba, bet neapzinājies, ka nākamo darbu nemaz tik ātri neatradīsi. Varbūt arī tevi atlaida – tā mēdz gadīties. Ko teikt intervētājam?

Noteikti nebija tā, ka sēdēji mēnešiem dīvānā un neko nedarīji. Iespējams, piedalījies kādā projektā, gāji noderīgos kursos, biji bērnu kopšanas atvaļinājumā vai pildīji kādus citus nebūt mazāk svarīgus pienākumus – atklāj to intervētājam. Ja dosi labu iemeslu savam ieilgušajam “atvaļinājumam”, produktīvi pavadītais laiks atspēkos no darba brīvo laika posmu.
Cik lielu algu vēlies saņemt?

Delikātais temats – nauda. Jāatceras, ka neviens darba devējs nevēlēsies dzirdēt pārāk lielu ciparu, un ja tas būs vien no tiem gadījumiem, viņš vienkārši izvēlēsies kādu citu kandidātu, tomēr tajā pašā laikā būtu muļķīgi arī turēties pie pārmērīgi pieticīga mazumiņa, iespējams, apkrāpjot pati sevi.

Šajā gadījumā palīdzēs, ja uzņēmumā strādās kāds pazīstamais, ar kuru brīvi vari runāt par naudas maka biezumu. Tas tev ļaus saprast, kāds ir vidējais atalgojums konkrētajā uzņēmumā. “Business Insider” speciālisti uzsver, ka tomēr labāk ir uzstādīt atalgojuma latiņu pašai, nevis gaidīt piedāvājumu, jo pastāv liela iespēja, ka darba devējs to apzināti pateikts daudz mazāku, meklējot arī kādu ietaupīšanas iespēju.
Personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma “DarbaGuru” vadītāja Inga Daliba norādījusi, ka ir vēl viens labs veids, kā norādīt vēlamo algu. Respektīvi, vislabāk norādīt vēlamās algas līmeni kategorijā “no – līdz”, nevis nosaukt vienu konkrētu skaitli. Var atsaukties uz pašreizējo atalgojumu un norādīt procentuāli, cik lielu algas pieaugumu sagaidi ar šo jauno pozīciju un darba vietu.

(L)

(Visited 30 times, 1 visits today)
(Visited 30 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *