Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Dienas aktualitāte

Baltijas ceļš – trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības

Eiropas Komisija pirmdien nāca klajā ar paziņojumu saistībā ar Molotova-Ribentropa pakta, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, parakstīšanas 77.gadskārtu 23.augustā, kurā Eiropas mērogā tiek atzīmēta visu totalitāro un autoritāro režīmu upuru piemiņas diena. Bijušajā PSRS un tās satelītvalstīs staļinisma upuru skaits sasniedz ap 20 miljoniem cilvēku, tomēr atšķirībā no nacistiem vairums padomju kara noziedznieku ir palikuši nesodīti.

Paziņojumā teikts, ka Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres piemiņas diena, par kuras atzīmēšanu Eiropas Parlaments vienojās 2008.gadā 23.augustā, liek atcerēties mācības, kas gūtas no šīs Eiropas vēstures tumšās lappuses, kāda bija šī pakta parakstīšana starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju.

Eiropas Komisija šajā paziņojumā atgādina sabiedrībai, ka 1939.gada 23.augustā Padomju Savienības ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims Ribentrops parakstīja paktu, kas atnesa “desmitiem miljonu cilvēku deportācijas, spīdzināšanas un slepkavības totalitāro režīmu laikā”.

23.augustā arī Baltijas ceļa 27.gadadiena. Tā bija Baltijas valstu kopīga akcija, kuras laikā apmēram 2 miljoni cilvēku sadevās rokās un izveidoja 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu, tādā veidā simbolizējot šo tautu vienotību.

Šī demonstrācija atzīmēja piecdesmito gadadienu, kopš 1939.gadā tika parakstīts Molotova-Rībentropa pakts un tā slepenie papildprotokoli.

Iespaidīgā cilvēku ķēde kopā ar aizvien plašāku starptautisko atbalstu vēsturisko faktu publiskošanai piespieda PSRS Tautas deputātu kongresu 1989.gada 24.decembrī pasludināt Vācijas un Padomju Savienības līgumu un tā slepenos papildprotokolus par spēkā neesošiem, lai gan līdz tam PSRS neatzina pat šo dokumentu eksistēšanu un Baltijas valstu inkorporāciju PSRS sastāvā sludināja kā ko šo valstu brīvprātīgu pievienošanos “lielajai tautu saimei”.

Šī līguma anulējums palielināja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālās pašnoteikšanās iespējas un mudināja demokrātiskās kustības visā Padomju Savienības teritorijā.

Šobrīd 1989.gada 23.augusta Baltijas ceļa dokumentāro mantojumu veido tā dalībnieku atmiņu stāsti un nozīmīgs dokumentu arhīvs, kas ir saistīts ar šo vēsturisko notikumu.

2005.gadā ekspertu grupa no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, konsultējoties ar Polijas un Vācijas ekspertiem, sāka apsvērt iespēju Baltijas valstis nominēt iekļaušanai UNESCO “Pasaules atmiņas” Starptautiskajā reģistrā, kas tika iesniegta UNESCO 2008.gada 30.martā.

Un tas arī notika 2009.gada 30.jūlijā Bridžtaunā, Barbadosā, kad UNESCO ekspertu padome pieņēma lēmumu iekļaut Baltijas ceļu UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Starptautiskajā reģistrā.

(Visited 27 times, 1 visits today)
(Visited 27 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *