Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Dienas notikumu apskats

No pirmdienas, 27.jūnija, Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestu vadīs kādreizējā izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna. Pirms tam Ilze Salna ir strādājusi pie dažādiem nozīmīgiem projektiem, tai skaitā, bijusi projekta “Godīgs eiro ieviesējs”, Pasaules Koru olimpiādes un Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja.

27.jūnijs – pēdējā darba diena Valsts ieņēmumu dienesta direktores amatā ir Inārai Pētersonei. Lai nodrošinētu dienesta darbības nepārtrauktību, par Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas pienākumu izpildītgāju apstiprināta dienesta direktores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā. Tomēr viņa pirmdien intervijā LNT atzina, ka nav apsvērusi iespēju kandidēt uz VID vadītājas amatu, bet labprāt turpinātu savu līdzšinējo darbu kā VID vadītāja vietniece nodokļu jomā. Runājot par turpmākajiem darbiem, viņa skaidroja, ka līdz brīdim, kad atradīs jauno VID vadītāju, uzdevums būs pabeigt iepriekš sāktās darbinieku rotācijas. Tāpat plānota štatu samazināšana.

Veselības ministre Anda Čakša devusi rīkojumu steidzamības kārtā veikt grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atceltu ierobežojumu zāļu saņemšanai pa pastu no trešajām valstīm, kas paredzētas personīgajai lietošanai. Turpmāk būs atļauts saņemt zāles atbilstoši ārsta nozīmētajai terapijai. Tomēr, ņemot vērā, ka pastāv noteikts risks pa pastu saņemto zāļu kvalitātes ziņā, tiks noteikta prasība pacientam, kurš zāles saņem, apliecināt, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par šo zāļu lietošanu, attiecīgi apzinās iespējamos riskus un zāles apņemas izmantot tikai personīgai lietošanai.

Pirmdien sākās vienotā uzņemšana studijām 11 augstskolās Latvijā, kurās elektroniskā pieteikšanās studijām notiks līdz 12.jūlijam. Tāpat kā iepriekš, vienotā pieteikšanās studijām notiks vienotajā valsts un pašvaldību portālā “Latvija.lv”, kur būs iespēja aizpildīt elektronisko pieteikumu studijām pamatstudiju programmās. Konkursa pirmās kārtas rezultāti tiks paziņoti 15.jūlijā pēc pulksten 17, otrās kārtas rezultāti – 19.jūlijā pēc pulksten 17.

Izraēla un Turcija panākušas vienošanos par diplomātisko attiecību normalizāciju. Par to pirmdien paziņoja abu pušu amatpersonas. Ciešās abu valstu attiecības ievērojami pasliktinājās pēc tam, kad 2010.gadā Izraēlas uzbrukumā starptautiskajos ūdeņos Gazas joslas palīdzības kuģim “Mavi Marmara” tika nogalināti desmit turku aktīvistu. Pēc tam no Izraēlas tika atsaukts Turcijas vēstnieks. Nedēļas nogalē Romā panāktā vienošanās paredz, ka Izraēla samaksās upuru ģimenēm 20 miljonus dolāru (18 miljonus eiro) lielu kompensāciju. Ankara savukārt atsauks kriminālapsūdzības pret uzbrukumā iesaistītajiem Izraēlas karavīriem.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns pirmdien nācis klajā ar pirmo paziņojumu pēc referenduma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, mēģinot nomierināt finanšu tirgus. BBC citē ministra teikto, ka viņš negrib, ”lai Lielbritānija pagrieztu muguru Eiropai un pārējai pasaulei”. Viņš arī norādījis, ka valstij priekšā ir grūts ceļš,  bet Lielbritānija ir gatava visam. Ministrs atzinis, ka dažas kompānijas pēc balsojuma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības apturējušas savas investīcijas un lēmumus par personāla pieņemšanu darbā. Pēc viņa teiktā, valsts ekonomikai neizbēgami nāksies pielāgoties jaunai situācijai.

Līdzšinējais Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs pirmdien paziņojis, ka centīsies izveidot jauno valdību pēc viņa vadītās labēji centriskās Tautas partijas uzvaras svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās. Tautas partija Spānijas parlamenta apakšpalātā ieguva 137 deputātu mandātus, kas ir par 14 vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās decembrī, pēc kurām neizdevās izveidot valdību. Tomēr arī šoreiz partijai iegūt vairākumu parlamentā neizdevās.

Gruzijas aizsardzības ministre Tinatina Hidašeli parakstījusi rīkojumu par obligātā militārā iesaukuma valsts bruņotajos spēkos, kas spēkā bija kopš 1991.gada, atcelšanu no pirmdienas, 27.jūnija. Ministre žurnālistiem lēmumu pamatoja, teikdama, ka “bruņotajiem spēkiem nav nepieciešami karavīri, kuri uz dienestu atvesti ar varu”. Hidašeli arī sacīja, ka viņai kā aizsardzības ministrei ir tiesības pieņemt tādu lēmumu, tomēr viņas pēctecis, var lēmumu atcelt, ja uzskatīs to par nepieciešamu.

(Visited 23 times, 1 visits today)
(Visited 23 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *