Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Eiropas drošības stiprināšana prasa datorsistēmu un datubāzu savstarpējo savietojamību

Vairākas valstis, kas iepriekš uzstāja uz nepieciešamības steidzami pieņemt Eiropas noteikumus par lidmašīnas pasažieru datu reģistru, praksē to joprojām nav izveidojušas. Tā šonedēļ debatēs Eiropas Parlamentā (EP) par progresu cīņā ar terorismu pasvītroja vairāki deputāti. Savukārt Eiropas valstu pārstāvji lielāku uzsvaru lika uz dažādu datorsistēmu un datubāzu savstarpējo savietojamību, lai tiesībsargājošās iestādes varētu vieglāk atrast informāciju par iespējamajiem noziedzniekiem.

Lai gan vēl pavisam nesen vienoto noteikumu pieņemšana par lidmašīnas pasažieru datiem bija viens no steidzamākajiem pasākumiem cīņā ar terorismu Eiropā, pašreiz izskatās, ka 11 dalībvalstis līdz pat nākamā gada beigām nemaz nebūs gatavas ieviest šādu sistēmu. Šo faktu otrdienas debatēs Eiropas Parlamentā pasvītroja sociāldemokrāte no Vācijas Brigita Zipela, par to izteicās arī Zaļās partijas deputāte no Francijas Eva Žolija:

“Pagājušajā pavasarī mums tika teikts, ka pasažieru reģistra apstiprināšana ir steidzama, ka jebkas cits būtu vienkārši bezatbildīga rīcība. Bet tagad izskatās, ka neviena dalībvalsts nav spērusi soli uz priekšu, lai to ieviestu dzīvē.”

Arī Latvijā pasažieru datu reģistrs joprojām nav īstenots. Likumprojekts par šādas datubāzes izveidi ir iesniegts Saeimā. Tomēr deputātu atbalstu tas vēl nav guvis un pašlaik rit visnotaļ spraigas diskusijas.

Savukārt Eiropas Parlamentā viena no šī reģistra asākajām pretiniecēm Liberāldemokrātu grupas priekšsēdētāja vietniece Sofija Intvelde uzskata, ka uzsvars cīņā ar terorismu būtu jāliek uz cilvēkiem, nevis datorsistēmām:

“Ir nepieciešami papildu speciālisti, kuri strādātu uz vietas. Manuprāt, Beļģijas gadījums un viņu veiktā izmeklēšana ir skaidri pierādījuši, ka patiesā problēma ir nepietiekamā kapacitāte. Līdz ar to tā vietā, lai tērētu milzīgas summas dažādām datorsistēmām, kas mūs visus izsekos, mums vajadzētu ieguldīt naudu cilvēkos.”

Šī bija arī viena no pirmajām jaunā Drošības savienības komisāra Džuliāna Kinga uzstāšanās reizēm Eiropas Parlamentā. Tāpat kā pašreiz prezidējošās Slovākijas pārstāvis, Kings

kā vienu no svarīgākajiem uzdevumiem pasvītroja nepieciešamību uzlabot dažādu tiesībsargājošo iestāžu datubāzu savietojamību.

“Mums būtu vienlaicīgi jācīnās divās frontēs. Vispirms mums būtu jāsašaurina telpa, kurā darbojas teroristi un noziedznieki, kā arī jāliedz viņiem pieeja resursiem – naudai, ieročiem un spējai brīvi pārvietoties. Tas ietver sevī arī darbu terorisma un radikalizācijas novēršanas jomā. Otrkārt, mums būtu jāuzlabo savas izturības spējas. Ir jāuzlabo un jāapvieno informācijas sistēmas, kā arī jāpastiprina mūsu kritiskā infrastruktūra – transporta, enerģētikas un kiberdrošības jomā, jo arī tas var būt teroristu mērķis,” norādīja Kings.

Kā zināms, vairāki teroristi, kuri aizvadītajos gados pastrādāja noziegumus Parīzē un citviet, jau iepriekš bija zināmi atsevišķu valstu policijai un drošības dienestiem. Tomēr nepietiekamās informācijas apmaiņas dēļ šos noziedzniekus nav izdevies laicīgi apturēt. Tagad Eiropas valstu pārstāvji sola strādāt, lai dažādi reģistri būtu labāk savienoti un tajos policistiem būtu vieglāk atrast informāciju.

(Visited 15 times, 1 visits today)
(Visited 15 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *