Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

EK Junkera vadībā samazinājusi jauno likumdošanas priekšlikumu skaitu

Kopš aptuveni pirms diviem gadiem pie Eiropas Komisijas (EK) vadības stājies Žans Klods Junkers, ir jūtami samazinājies jauno likumdošanas priekšlikumu skaits. Tā Eiropas Komisija mēģina cīnīties ar plaši izplatīto priekšstatu, ka Brisele jaucas pārāk daudzās lietās. Vairāki jautājumi tagad ir atstāti katras valsts vai pat to reģionu un pašvaldību ziņā. Tomēr nebūt ne visi piekrīt šādai pieejai.

Eiropai ir jābūt nozīmīgai svarīgos jautājumos un maznozīmīgai sīkos jautājumos. Tas ir sauklis, kas parādījās vēl iepriekšējās Eiropas Komisijas vadības laikā. Tomēr līdz ar Žana Kloda Junkera un viņa komandas atnākšanu pie varas 2014. gadā ir sākušas jūtamas pārmaiņas. Proti, ir krietni sarucis jaunu priekšlikumu skaits, kas tiek nosūtīti izskatīšanai Eiropas Parlamentā un dalībvalstīm. Junkers uzskata, ka tas ļauj koncentrēt uzmanību uz to, kas ir patiešām nozīmīgs:

“Eiropas Komisija ir atsaukusi 100 priekšlikumus, kas pēc mūsu domām neatbilda subsidiaritātes principam.

Esam nākuši klajā ar 23 jauniem priekšlikumiem 2015. gadā un 23 priekšlikumiem 2016. gadā, kamēr iepriekšējās komisijas nāca klajā vidēji ar 130 priekšlikumiem gadā, kas bija visnotaļ par daudz. Tā kā mēs cīnāmies ar birokrātiskiem šķēršļiem un modernizējam Eiropas ekonomiku.”

Samazinot jauno piekšlikumu skaitu, Junkers un viņa pirmais vietnieks Franss Timmermanss, kurš ir atbildīgs par labāku likumdošanu, cer kliedēt priekšstatu, ka Eiropa jaucas ne savās darīšanās, nosakot pieļaujamo gurķu formu vai zivju garumu. Tādēļ daudz kas tagad tiek atstāts katras valsts ziņā.

Tomēr no Vācijas ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Andreass Švabs uzskata, ka jaunu likumu skaita samazināšana pati par sevi nav risinājums.

“Nevar tikai samazināt priekšlikumu skaitu. Ir jārisina arī jaunās problēmas. Ja mēs, piemēram, paskatītos uz bēgļu krīzi un Vidusjūru kā atvērtu Eiropas robežu, kur ir nepieciešams nodrošināt kontroli un drošību, tad mēs ātri ieraudzītu jaunas jomas, kur patiesi ir nepieciešami Eiropas līmeņa risinājumi,” uzskata Švabs.

Tieši eiroparlamentārieši bija pirmie, kuri uz savas ādas ir izjutuši jauno situāciju. Sākumā viņiem kļuva krietni mazāk darba. Tomēr pēdējā laikā deputāti ar jaunu sparu ir pievērsušies deklarāciju, ziņojumu un iniciatīvu veidošanai. Tāpat deputāti vēlas, lai pie viņiem nāktu atskaitīties arī dažādu valstu premjeri. Nesen debatēt Strasbūrā bija ieradusies Polijas premjere Beāta Šidlo un iepriekš tur bija arī Grieķijas premjers Aleksis Ciprs.

Tomēr jauno likumdošanas priekšlikumu skaita samazināšana skar svarīgu, bet tikai nelielu daļu no visiem noteikumiem, ko rada Brisele. Lauvas tiesu aizņem tehniska rakstura prasības, ko apstiprina dažādas ekspertu grupas, kas darbojas Eiropas Komisijas paspārnē. Arī te ir vērojams samazinājums – no nepilniem 3500 aktu 2014. gadā līdz aptuveni 1500 noteikumu pērn.

Jautājums par to, vai Eiropas pārvalde tādēļ ir kļuvusi efektīvāka un labāka, pagaidām gan paliek atklāts.

(Visited 14 times, 1 visits today)
(Visited 14 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *