Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

EP vēlas noteikt sociālās garantijas par obligātām visiem darbiniekiem

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieprasa dalībvalstīm ievērot sociālo taisnīgumu pret visiem darbiniekiem. Deputāti drīzumā plāno balsot par rezolūciju, kas ieteiktu arī digitālajiem, jaunajiem tehnoloģiju uzņēmumiem nodrošināt visas sociālās garantijas saviem darbiniekiem.

Pagaidām balsojuma iznākums vēl ir neskaidrs, jo uzņēmumu asociācijas un citi ietekmīgi tirgus dalībnieki norādījuši uz iespējamiem riskiem un to, ka šādi papildu izdevumi grautu konkurenci. Latvijā šīs problēmas jaunie uzņēmēji nesauc par aktuālām, norādot, ka no sociālajām garantijām biežāk atsakoties darba devējs, ne darbinieki.

Eiropas Parlamenta deputātiem tuvākajā laikā jābalso par rezolūciju, ar kuras palīdzību cer risināt sociālā taisnīguma jautājumus darba vidē. Deputāti vērš uzmanību uz to, ka jaunie tehnoloģiju un digitālā vidē bāzētie uzņēmumi nereti apiet sociālās aizsardzības noteikumus. Vairāku valstu valdības aizvien nav skaidri definējušas, vai šādu uzņēmumu darba ņēmējiem vajadzētu saņemt tādu pašu sociālo aizsardzību, kā regulāriem darbiniekiem. Kā ziņoja Marija Rodrigeza, EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētāja vietniece, Eiropas Savienības nākotni ietekmē sociālie jautājumi un iedzīvotāju labklājība:

“Šis Eiropas Parlamenta ziņojums prasījis ļoti ilgu laiku un daudz darba sarunās gan ar mūsu dalībvalstīm, gan daudzām citām ieinteresētajām pusēm. Tagad ir tas brīdis, kas šis ziņojums ir pieņemts, un Eiropas Komisijai vēl jāsniedz savi priekšlikumi. Mums ir vīzija, kā cīnīties ar pašreizējām problēmām, kas ir ne tikai globālā konkurence, sabiedrības novecošanās, bet ļoti nozīmīga ir digitālā revolūcija un no tās izrietošās problēmas.”

Tāpat uzsvērts, ka darbs bez sociālajām garantijām nozīmē ilgstošu materiālo nedrošību, kā arī sliktus darba apstākļus. Darba ņēmējiem bieži vien nav arī veselības apdrošināšanas, ir ierobežotas karjeras iespējas un ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības. Marianna Tīsena, Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre, saka – šī rezolūcija beidzot aicinot rast līdzsvaru starp politikas un sociālo realitāti:

“Es esmu pārliecināta, ka vairāk nekā jebkad agrāk diskusijām par sociālajiem jautājumiem ir jābūt Eiropas Savienības uzmanības centrā, un mums ir jārunā par to, kādu savienību vēlas mūsu iedzīvotāji. Ir jānodrošina, lai liels skaits cilvēku saņemtu labumus, ko sniedz sociālā aizsardzība.”

Latvijā šī problēma digitālo uzņēmumu vidē neesot aktuāla. Tā vairāk esot bagāto un izmērā lielo valstu problēma, saka Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas pārstāve Jekaterina Novicka. Veidojot, piemēram, jaunu uzņēmumu Latvijā, no sociālajām garantijām sākotnēji atsakoties dibinātājs, ne darbinieki.

“No kaut kā jāatsakās, lai sasniegtu kaut kādu mērķi. Tas ir normāli, jā. Ja tu esi vienkāršs darbinieks, tad kāpēc tu tur tagad iesi, ja tev nav sociālās garantijas? Un, tikko viņam parādās darbinieki, tad es esmu pārliecināta, ka neviens darbinieks neietu strādāt tur, kur viņam nepatīk kaut kas. Tad viņam tajā brīdī tiek nosegtas tās sociālās garantijas un viss kārtībā,” norāda Novicka.

Eiropas Parlamenta balsojuma iznākums gan patlaban vēl neesot pilnīgi skaidrs, jo uzņēmēji norādījuši uz iespējamiem riskiem un apgalvo, ka šādi papildu izdevumi grautu konkurenci.

(Visited 12 times, 1 visits today)
(Visited 12 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *