Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

ES līderi: Līdz oficiālam britu paziņojumam par «Brexit» sarunu nebūs

Eiropas Savienības (ES) līderi noraidījuši iespēju rīkot neformālas sarunas ar Lielbritāniju līdz brīdim, kad tā oficiāli paziņos par vēlmi izstāties no ES. Par to panākta vienošanās trīs pārējo lielāko ES ekonomiku – Vācijas, Francijas un Itālijas – līderu sanāksmē.

Vācijas kanclere Angela Merkele pēc tikšanās ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu un Itālijas premjerministru Mateo Renci paziņoja: “Mēs vienojāmies, ka nebūs nedz neoficiālu, nedz oficiālu sarunu par Lielbritānijas izstāšanos, līdz nebūs iesniegts pieteikums par izstāšanos no Eiropas Savienības.”

Amatpersonas uzsvēra, ka gaida no Lielbritānijas ātru un izlēmīgu šī procesa uzsākšanu, lai mazinātos bažas par ilgstošu politisko un ekonomisko nestabilitāti.

“Ir svarīgi, lai eiropiešu sabiedrībām skaidri tiek norādīts, ka ar demokrātiju nevar spēlēties.  Nereti, tieši mēs tiekam izcelti kā cilvēki, kuri neievēro demokrātijas likumus. Ja jau reiz ir referendums un katrs var izteikt savu viedokli, kādam patīkamu vai nē, ir kritiski svarīgi, lai šis viedoklis tiek pieņemts. Ja tas netiks darīts, radīsies iespaids, ka pat gadījumā, kad lemj suverēnas valsts tauta, nekas tik un tā nemainās.  Tāpēc lēmums ir jāpieņem, ir jāpāršķir šī lapaspuse,” piebilda Renci.

Līderi arī uzsvēra, ka Lielbritānijas lēmumam jāraisa jaunas sarunas par ES nākotni 27 valstu sastāvā.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, pirmdien tiekoties ar piecu pārējo ES dibinātājvalstu ārlietu ministriem, uzsvēra, ka trīs svarīgākie jautājumi, kas ES līderiem ir jārisina, lai mazinātu savu pilsoņu bažas, ir migrācijas krīze, bezdarbs un drošības jautājumi.

Iepriekš Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons paziņoja, ka Londona pagaidām nav gatava sākt formālu izstāšanās procesu. Viņš paziņoja arī, ka izstāšanās sarunas atstās sava pēcteča ziņā – tas, visticamāk, tiks izraudzīts ne agrāk kā oktobrī.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņoja, ka tikai Lielbritānija var iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, lai izstātos no bloka. “Un, pēc mana vērtējuma, mēs to varam darīt tikai tajā brīdī, kad ir skaidrība par jaunajām attiecībām, kuras mēs meklējam ar mūsu Eiropas kaimiņiem (..)”.

Merkele paziņoja arī, ka pēc britu lēmuma pamest bloku mēģinās dot “jaunu impulsu” ES. Jauns stimuls nepieciešams tādās jomās kā aizsardzība, ekonomiskā izaugsme, darba vietas un konkurētspēja, no Berlīnes ziņoja Latvijas Televīzijas žurnālists Imants Frederiks Ozols.

Tāpat vēl pirms ES valstu līderu tikšanās pirmdien publicēts deviņu lappušu ziņojums par reformām, kas veicamas ES saistībā ar “Brexit” referendumu. Runa ir arī par ES bruņoto struktūru stiprināšanu, sadarbību terorisma apkarošanas jomā, kā arī krimināllikumu harmonizēšanu nākotnē.

Tomēr līdzšinējie paziņojumi nerada vairāk skaidrības, kādas reformas sagaida ES. Jau šobrīd iezīmējas problēmas, kā panākt vienprātību par reformām 27 ES dalībvalstīs, kam ir dažādas vajadzības.

Vēl pirmdienas pēcpusdienā kļuva zināms, ka Polija vēlas vadīt neformālo grupu par ES bloka pārjaunošanu. Tiek solītas arī radikālas idejas, kuras Polijas premjerministre Beāte Šidlo prezentēšot otrdien, 28.jūnijā, Briselē.

Tikmēr ASV valsts sekretāra Džona Kerija vizīte Briselē un Londonā liecina, ka ASV kļuvušas par vidutāju Briseles un Londonas sarunās par Lielbritānijas izstāšanos. Kerijs tikšanās laikā Briselē aicināja nesteigties atriebties britiem par viņu lēmumu, ziņoja LTV žurnāliste Ilze Nagla.

Kerijs vizītē Eiropā runāja par īpašajam attiecībām starp Lielbritāniju. Tas nozīmē, ka ASV loma Eiropā varētu mainīties – no pasīva novērotāja ASV varētu daudz aktīvāk iesaistīties Eiropas lietās. Iespējams, tas būs redzams jau nākamās nedēļas beigās gaidāmajā NATO samitā Varšavā.

Saistībā ar “Brexit” referendumu izskanējušas runas, ka ir saļodzījies  Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera krēsls. Proti, Čehijas ārlietu ministrs aicināja Junkeru atkāpties no amata. Ministrs pārmeta Junkeram, ka viņš pirms referenduma nedevās uz Lielbritāniju, lai mēģinātu pārliecināt britu vēlētājus balsot par Lielbritānijas palikšanu ES.

EK pārstāvji gan norādīja, ka Junkers neplāno atkāpties no amata.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par  Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.

ES līderi pēc Lielbritānijas referenduma piektdien aicināja Lielbritāniju nevilcināties ar izstāšanās procesu. “Mēs sagaidām, ka Apvienota Karaliste īstenos šo britu pilsoņu lēmumu pēc iespējas ātrāk, lai arī cik sāpīgs šis process būtu,” atzīmēja ES vadība.

(Visited 31 times, 1 visits today)
(Visited 31 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *