Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

«France Offshore» lieta: Parīzes tiesā izskan «Rietumu bankai» neglaimojošas liecības

90 miljonu eiro soda nauda un četri gadi cietumā valdes priekšsēdētājam – šādas sankcijas “Rietumu bankai” šonedēļ prasīja Francijas Nacionālā finanšu prokuratūra tā dēvētajā “France Offshore” lietā, ko Parīzes Augstākā tiesa skata visu martu.

Šajā daudzmiljonu naudas atmazgāšanas lietā paskaidrojumus šomēnes bija ieradies sniegt gan tagadējais bankas prezidents Aleksandrs Pankovs, gan bijušais vadītājs Maikls Borks, ziņo LTV raidījums “de facto”, kas procesu vēroja klātienē.

Borks, kurš bija aizstāvības aicināts liecinieks, tiesā bija spiests atzīt: izskatās, ka “Rietumu bankas” veikums “France Offshore” klientu izpētē neatbilst nepieciešamajām prasībām.

“Rietumu bankas” vadība lietu nekomentē

Visu martu Francijas galvaspilsētā Parīzē notiek tiesas process, kur uz apsūdzēto sola sēž arī “Rietumu bankas” prezidents Aleksandrs Pankovs.

Lietā izvirzītas apsūdzības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par naudas atmazgāšanu. Summas mērāmas vairākos simtos miljonu eiro.

“de facto” pērn vēstīja, ka “Rietumu bankai” un tās prezidentam PankovamFrancijā tā dēvētajā “France Offshore” lietā ir izvirzītas apsūdzības: gan par līdzdalību naudas atmazgāšanā, gan par atteikšanos pildīt tiesas lēmumu par 20 miljonu eiro drošības naudas iemaksāšanu. Nu lieta ir nonākusi tiesas priekšā.

Justīcijas pils pašā Parīzes sirdī, Sitē salā, savulaik bija karaļa rezidence. Savas pēdējās dienas pirms giljotīnas te ieslodzījumā aizvadīja Marija Antuanete, bet nu jau vairākus gadsimtus pilī mīt dažādas tiesas. Arī Parīzes Augstākā tiesa, kuras jurisdikcijā ir korupcijas un nodokļu krāpšanas lietas.

Marta vidū Justīcijas pilī ieradās vairāki “Rietumu bankas” pārstāvji: padomes loceklis Valentīns Bļugers, Juridiskās pārvaldes vadītājs Jaroslavs Zamullo, pēc brīža kopā ar franču advokātu – arī bankas prezidents un valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pankovs. Ar “de facto” viņš nerunā, aicinot visus jautājumus uzdot advokātam.

“Vienīgais, ko mēs šajā stadijā varam teikt,  ir tas, ka banka vienmēr, kopš paša šīs lietas sākuma ir darbojusies labā ticībā.

Banka ir sniegusi tiesai daudz informācijas, lai prāva varētu notikt labos apstākļos. Tāpat banka ir pildījusi visus savus pienākumus, kurus uzliek Latvijas regulators un Eiropas direktīvas. Tas ir viss, ko mēs varam pateikt šobrīd, pārējais acīmredzot ir tiesas ziņā,” sacīja “Rietumu bankas” advokāts Šarls Anrī Borinžers. Par nemaksāto drošības naudu viņš norāda: “Tur bija juridiskas problēmas. Uz Latviju to nevar attiecināt.”

Izvairīgi arī citi “France Offshore” lietā iesaistītie

Apsūdzību lietā uztur Nacionālā finanšu prokuratūra – pirms trim gadiem izveidota institūcija, kuras kompetencē ir nozīmīgu ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšana.

“France Offshore” lietā galvenais apsūdzētais ir ārzonas kompānijas tirgojošās vietnes izveidotājs Nadavs Bensusāns, kurš pirms vairākiem gadiem Francijas televīzijas filmā kameru priekšā izrādīja tuvo sadarbību ar Latvijas “Rietumu banku”. Tagad, kad viņu apsūdz par nodokļu krāpšanas shēmas izveidošanu, caur kuru atmazgāti vairāk nekā 700 miljoni eiro, Bensusāns ir kļuvis nerunīgs.

Ļoti izvairīgs ir arī kādreizējais “Rietumu bankas” Parīzes pārstāvniecības vadītājs Sergejs Ščuka, kurš bija tiešais bankas kontakts ar Bensusānu un “France Offshore”.

Tiesas zālē Ščukam kā apsūdzētajam gan bija jārunā. Tur viņš atklāja, ka pirms desmit gadiem Rīgā, “Rietumu bankas” telpās viņu ar Bensusānu kā “France Offshore” pārstāvi iepazīstināja cilvēks, kurš Ščuku pieņēma darbā “Rietumu bankā”. Tas bija tagadējais bankas viceprezidents IT jautājumos Jevgēnijs Djugajevs.

Ščuka tiesā: Biju jauns, liekus jautājumus neuzdevu

Ščuka tolaik strādāja Eiropas tirgu attīstības nodaļā, un viņa uzdevums bija meklēt potenciālos partnerus, kas bankai piegādātu klientus-nerezidentus.

Bensusānu viņam stādīja priekšā kā labu bankas partneri Francijā, ar kuru Ščukam būšot jāsadarbojas, kad Parīzē tiks atvērta pārstāvniecība.

Lai gan nu jau slēgto Parīzes biroju Hausmana bulvārī “Rietumu banka” atvēra 2009.gada septembrī, uz vietas apkalpot klientus, kas grib izveidot kontus, tā sāka tikai pēc trim gadiem. Līdz tam tas notika caur “France Offshore”, kas sadarbojās ar advokātu Dāvidu Kastelu. Viņš bija tas, kas apstiprināja klientu parakstus.

Tiesa vērsa Ščukas uzmanību, ka Kastels nebija notārs, tāpēc nemaz nebija tiesīgs šādu apstiprinājumu sniegt. Tāpat izrādījās, ka “France Offshore” atradās birojā, kura izkārtne vēstīja, ka tur sēž advokāts Kastels. Ščuka tur vairākkārt viesojās pie Bensusāna, bet pašu advokātu nekad nesatika, taču “Rietumu bankas” pārstāvi tas neesot izbrīnījis. No tiesā sniegtajām liecībām izriet, ka patiesībā Kastela zīmogs atradies “France Offshore” uzgaidāmajā telpā un tika brīvi izmantots bez viņa klātbūtnes.

Ščuka arī apstiprināja, ka Bensusānam bija “Rietumu bankas” izdota vizītkarte kā īpašajam padomniekam.  Taču Ščuka nemaz nezināja, kā īsti sauca Bensusāna kompāniju. Uz tiesas norādi, ka bankai jāpazīst savi klienti, līdz ar to arī partneris, kas viņus atved,

Ščuka attrauca: viņam tolaik bija tikai 20 gadi, un, ja jau banka teica, ka šis ir labs partneris, tad liekus jautājumus viņš neuzdeva.

Tiesā atklājās, ka ārzonas firma “Eltham Managers” Ščukam 2011.gadā, kad viņa alga bija 1500 eiro mēnesī, pārskaitīja 113 000 ASV dolāru. Viņš skaidroja, ka tā bijusi komisijas nauda no kompānijas, kas piedāvājusi konsultācijas par uzturēšanās atļaujām Latvijā. Ar tās pārstāvi, Baltijas iedzīvotāju, kura vārdu Ščuka neatceroties, viņš mutiski vienojies, ka piegādās “Eltham Managers” potenciālo klientu kontaktus. To esot zinājusi un atļāvusi arī “Rietumu bankas” vadība, apgalvoja Ščuka. To, ka caur šo ārzonas firmu plūdusi arī “France Offshore” nauda, Ščuka neesot zinājis.

Borks tiesā: Kāds darbu bankā nedarīja kā nākas

“Rietumu banka” kā liecinieku uz tiesu bija uzaicinājusi bijušo bankas prezidentu Maiklu Borku, kurš 2006.gadā šo amatu atstāja un šobrīd ir valstij piederošās akciju sabiedrības “Reverta” padomes priekšsēdētājs. Savu stāstījumu Borks sāka ar vēsturisku atskatu uz Latvijas banku sistēmu un pieļāvumu, ka emocionāli Latvijā ar mazākām aizdomām skatījās uz naudu no Rietumvalstīm.

Tomēr pēc tiesas un prokuroru jautājumiem Borks vairākkārt atzina, ka “France Offshore” klientu apkalpošanā bankā “kāds nedarīja savu darbu kā nākas” vai “bija aizmidzis darbā”.

Lai gan bankā bijušas izstrādātas iekšējās procedūras par to, ka aizdomīgu klientu gadījumā būtu jāizlec trauksmes paziņojumiem, cita skaidrojuma par to, kāpēc tas nenotika, Borkam nebija. Tas, ka daudzām firmām sakrīt reģistrācijas adreses un amatpersonas, ir aizdomīgi, atzina Borks. Paļauties tikai uz to, ka klientus ir pārbaudījis partneris, nedrīkst, tos vajadzēja izvērtēt arī pašai bankai.

“Rietumu banka” nepiekrīt izvirzītajām apsūdzībām

Kāpēc tas netika darīts un cik cieša bija “Rietumu bankas” saikne ar Bensusānu, varētu skaidrot tagadējais bankas prezidents Pankovs. Pie tiesas zāles viņš apsolīja pēc atgriešanās Rīgā sniegt izvērstu interviju. Taču vēlāk banka paziņoja: pēc advokātu ieteikuma izlemts, ka tas nebūšot lietderīgi.

Komentārus “Rietumu banka” sniedza tikai pēc tam, kad kļuva zināmas prokuroru prasītās sankcijas – 90 miljonu eiro sods bankai un četri gadi cietumā tās prezidentam Pankovam.

Bijušajam Parīzes pārstāvniecības vadītājam Ščukam apsūdzība lūdz piemērot pusotru gadu cietumā, bet “France Offshore” vadītājam Bensusānam – septiņus gadus cietumā un deviņu miljonu eiro naudas sodu.

“Rietumu bankas” Juridiskās pārvaldes vadītājs Jaroslavs Zamullo ar bankas preses dienesta starpniecību norādīja: “”Rietumu Banka” nepiekrīt izvirzītajām apsūdzībām un prokurora pozīcijai “France Offshore” lietā. Apsūdzības bezprecedenta prasībām nav pamata, un tās tiks apstrīdētas ar vislielāko nopietnību – kā no tiesiskā, tā arī no faktiskā viedokļa. Mēs vēlreiz uzsveram, ka esam rīkojušies korekti, ievērojot likumu.

Banka joprojām ir pārliecināta, ka tiesa novērtēs faktus taisnīgi un objektīvi, un mūsu juristi pārliecinoši nodemonstrēs, ka nav pieļauti nekāda veida pārkāpumi no bankas un tās valdes priekšsēdētāja puses.”

Bankai prasītais naudassods par desmit miljoniem eiro pārsniedz tās pagājušā gada peļņu. Procesu Francijā “Rietumu banka” savā gada pārskatā nepiemin, un noprotams, ka padome uzticas Pankovam, jo oktobrī viņš tika uz trim gadiem pārvēlēts bankas prezidenta amatā.

Banku tirgus uzraugs nekomentē 

“de facto” lūdza interviju arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) – institūcijā, kas Latvijā uzrauga banku darbību. Tomēr komisijas vadītājs Pēters Putniņš interviju atteica. Pamatojums – FKTK nekomentē individuālu tirgus dalībnieku uzraudzības gaitu, jo sevišķi – tiesvedības laikā.

Līdz ar to nav skaidrs, ko komisija domā par Francijā izvirzītajām apsūdzībām un kā skaidro to, ka Pankovs varēja kļūt par bankas prezidentu atkārtoti jau laikā, kad bija labi zināms, ka Francijā viņš ir apsūdzēts.

FKTK gan sola, ka Francijas tiesas spriedums ietekmēs arī Latvijas finanšu sektora uzrauga turpmākos lēmumus. Parīzes Augtākās tiesas spriedums gaidāms pāris tuvāko mēnešu laikā, vēsta “de facto”.

(Visited 45 times, 1 visits today)
(Visited 45 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *