Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Ilmārs Mežs: Jaunieši ir valsts galvenais resurss!

Atzīmējot Starptautisko jaunatnes dienu, un uzzinot, ka katru gadu Latvijā samazinās jauniešu skaits, Pirmā Biznesa radio žurnāliste Lana Zujeva sazinājās ar demogrāfu Ilmāru Mežu, lai noskaidrot viņa redzējumu apskatāmajā jautājumā!

Jūsuprāt, kāpēc jaunieši aizbrauc?

Nevis aizbrauc, bet samazinās jauniešu skaits vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kas ir iespaidots no divām pusēm. Emigrācija un otra puse ir zemā dzimstība, kas samazina jauniešu skaitu.  Viens no emigrēšanas iemesliem ir salīdzinoši pievilcīgas darba iespējas daudzās Rietumu Eiropas valstīs uz tā fona, ka Latvijas darba tirgus vel pagaidām ir gana izvēlīgs un sagaida no jauniešiem ne tikai izglītību, bet bieži vien arī darba pieredzi . Daudziem jauniešiem, kas vēlas strādāt, ir diezgan grūti iegūt šo pieredzi. Ja jebkurš nopietns darba devējs vēlas , ka šī darba pieredze viņam ir jau piedzimstot, tās  ir nedaudz nereālas prasības.

Es ceru, ka nopietni darba devēji izskata, ka jauniešiem objektīvu apstākļu dēļ nevarēja būt šīs pieredzes, jo iegūstot izglītību viņi bieži ir bez šīs pieredzes. Varbūt šādos gadījumos būtu noderīgas sociālas programmas, kuras, manuprāt, Labklājības ministrija jau īsteno. Tajās darbā iekārtošanas prioritātēm jauniešiem, kuru laikā viņš saņems stipendiju, un, ja darba devējs ir apmierināts ar jaunieša pieredzi, ir izdevīgi turpināt šo līgumu.

Kā Latviju ietekmē šie procesi?

Samazinošais  iedzīvotāju skaits ilgtermiņā neko labu nevar atstāt, jo, kā mēs zināms, jauniešu skaits samazinās straujāk nekā pārējās grupās. Sanāk, ka ar katru gadu mums pieaug demogrāfiskā slodze. Ar katru gadu mums pensijā aiziet vairāk cilvēku, bet ienākošā jauniešu grupa paliek mazāka. Tas, manuprāt, ir visbīstamākais, jo pieaugs pensionāru skaits. Kas var radīt darbinieku trūkumu, jau šobrīd daudzas nozares sūdzas, ka ir grūti piesaistīt piemērotus darbiniekus. Bet, kad pensionējošo cilvēku skaits pieaugs vēl vairāk, bet aizvietojošo jauniešu skaits samazināsies, tas izraisīs ekonomikā nepieciešamību pēc papildus rokām. Tā būtu strādnieku imigrācija no citām valstīm . Galvenokārt tā varētu būt bijušā Padomju Savienība, Āzijas valstis. Es neko labu tur nesaskatu, bet tas viss ir jāskatās kontekstā. Ja mēs 20 gadus nerūpējamies par mūsu demogrāfiju un pietiekošo iedzīvotāju skaita pieaugumu, tad sekas mēs kā sabiedrība izjutīsim un , droši vien, Latvijai sekas būs smagākas  nekā citām Eiropas Savienības valstīm.

Vai jauniešu aizbraukšanas procesu var vērtēt viennozīmīgi?

Ir arī pozitīvas iezīmes, jo zināma daļa atgriežas. Atriezušos jauniešu skaits varētu būt trešdaļa no kopējā skaita, bet lielākā daļa neatgriežas. Mēs varam priecāties par tiem, kas varbūt atgriezīsies, jo viņiem būs jaunas prasmes un iemaņas, un varbūt citāda darba kultūra. Bet priecāties par to, ka daļa atgriežas un lielākā daļa brauc prom, to es tā īsti nespēju.

Kā Latvijai vajadzētu pret to attiekties?

Jaunieši ir valsts galvenais resurss. Mums gan viņu prāti, gan viņu rokas ir ārkārtīgi nepieciešamas. Tā jau nav, ka valdība klusi novēro šos procesus, viņa mēģina kaut ko darīt, bet acīmredzot nepietiekoši. Es gribētu aicināt politiķus, it īpaši valdībā un parlamentā, mēģināt samazināt emigrācijas apjomus, lai tas netraucētu Latvijas attīstībai.

Interviju atkārtojumā klausieties Pirmajā Biznesa radio brīvdienās! (L)

Klausītāji un mūsu lasītāji mēs gribētu uzzināt vai Jums ir svarīgs apskatītais jautājums! Lūdzu, komentējiet, būsim pateicīgi par Jūsu viedokli!

(Visited 52 times, 1 visits today)
(Visited 52 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *