Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Kā lietderīgi izmantot pelnus

Kurinot krāsnis, plītis un kamīnus, neizbēgami rodas pelni. Tos var izmantot lietderīgi, tikai jāzina, kur, kad un kādās devās.

Gan rūpniecībā, gan mājsaimniecībā

Mūsdienās koku pelnus plaši izmanto cementa, ķieģeļu un keramikas rūpniecībā, ceļu un dambju būvē, sauso maisījumu, dažādu grīdas segumu ražošanā. Zinātnieki turpina pētījumus, lai ar pelniem bagātinātu meža augsni, kā arī pastāv teorētiska iespēja tos izmantot meža autoceļu būvniecībā.

Pelnus jau izsenis uzskata par gudriem palīgiem mājsaimniecībā. Vecākās paaudzes ļaudis tos joprojām izmanto kā lielisku pretslīdes materiālu un ziemā kaisa uz taciņām un trotuāriem. Ja privātmājas mauriņu nomāc sūna, pelni der tikpat labi kā kaļķis.

Pelnus īpaši novērtē zaļā dzīvesveida cienītāji. Piemēram, ar tiem iespējams labi notīrīt nokvēpušu kamīna stiklu – samitrina avīzi un ar tiem pašiem pelniem no kamīna paberzē stiklu, tad to noslauka ar mitru drānu. Ar pelnu un smilšu vai rupjā sāls sajaukumu dažas saimnieces spodrina katliņus un metāla priekšmetus, arī sudraba izstrādājumus.

Pelēkais zelts dārzam

Pelni izsenis ir labs dārza mēslojums, taču jāievēro daži svarīgi priekšnoteikumi. Galvenais – nedrīkst lietot pelnus pēc ķīmisko atkritumu dedzināšanas, jo daudzi polimēri un krāsvielas ir indīgi. Augsnes ielabošanai noteikti neder pelni pēc gružu, kartona, ogļu, riepu, PET pudeļu un skaidu plākšņu sadedzināšanas. Par nekvalitatīviem uzskata ar krāsu, laku vai citu ķīmisko vielu apstrādātu kokmateriālu degšanas pārpalikumus.

Dārzkopji koksnes pelnus sauc par pelēko zeltu, jo tie satur augiem nepieciešamo sēru, magniju, dzelzi, fosforu, kāliju un kalciju. Tomēr pirms pelnu lietošanas dārzkopībā ieteicams noteikt mikroelementu sastāvu augsnē.

Lapu koku pelni ir vērtīgāki par skuju koku pelniem, ar kāliju bagāti ir pelni, kas rodas, sadedzinot noražojušos zālaugus, griķu un saulespuķu stublājus. Tomēr par ideālu mēslojumu pelnus nevar uzskatīt, jo degšanas procesā zūd slāpeklis, savukārt hlora trūkums vērtējams pozitīvi, un pelni var patikt, piemēram, zemenēm, avenēm un upenēm. Salīdzinājumā ar koksnes pelniem kūdras brikešu pelnos ir daudz mazāk augu barības vielu, tomēr arī tos var izmantot nabadzīgu smilts un kūdras augšņu uzlabošanai.

Koksnes pelni un arī sodrēji, sārmainie komponenti palīdz radīt līdzsvaru ar augsnes dabisko skābo reakciju, kas labvēlīgi ietekmē augu attīstību un ražību. Ar pelniem augus mēslo arī veģetācijas laikā, taču nedrīkst kaisīt uz dēstiem, iekams nav parādījušās pirmās trīs lapiņas, jo jaunuļi var apdegt.

Pavisam uzmanīgi jārīkojas, ja augsne ir neitrāla vai sārmaina. Paaugstināts pH līmenis augsnē liedz dažiem skābu vidi mīlošiem augiem, piemēram, kartupeļiem, redīsiem, upenēm un rododendriem, uzņemt barības elementus un attīstīties, tāpēc tiem pelnu preparāti jāpiedāvā ļoti uzmanīgi.

Smagākās augsnēs pelnus iestrādā rudenī, izmantojot vienu glāzi uz vienu kvadrātmetru, bet kūdrainās un smilšainās – pavasarī. Var gan uzkaisīt pirms zemes pārrakšanas, gan bērt vadziņā vai bedrītē.

Ja 100 m2 lielā dārza platībā iestrādā 10 kg koka pelnu jeb 0,5 l uz 1 m2, vērtīgo vielu iedarbība turpinās 2–4 gadus.

Pelni spēj ne tikai pabarot, bet arī pasargāt no dažādām augu slimībām un kaitēkļiem. Tas attiecas uz kāpostaugiem, gurķiem, kabačiem un patisoniem. Dārzkopji ievērojuši, ka pirms sīpolu stādīšanas vadziņā iekaisīti un ar zemi samaisīti pelni (aptuveni 3 glāzes uz 1 m2) ievērojami samazina sīpolmušu uzbrukumu.

Ar pelniem var uzlabot komposta kvalitāti, jo tie palīdz saglabāt nepieciešamo pH līmeni, kā arī iznīcina nevēlamos kaitēkļus. Pelnus kompostā gan liek pamīšus ar citiem organiskas izcelsmes mājsaimniecības un dārza atkritumiem.

4 receptes pelnu izmantošanai dārzā

  1. Reizi trīs četros gados pelnus iestrādā ērkšķogu un ķiršu, plūmju apdobēs. Pa perimetru izrok 10–15 cm dziļu iedobi, ieber sausus pelnus vai ielej pelnu šķīdumu (2 glāzes pelnu uz 10 l ūdens), vai arī pabārsta uz taciņām starp dobēm.

  2. Komposta kaudzes saturu papildina, ņemot 2 kg pelnu uz 1 m3 masas.

  3. Augus apsmidzina vai aplaista ar šādu uzlējumu: ūdens spainī ieber glāzi koksnes pelnu vai sodrēju un nostādina. Pirms lietošanas samaisa.

  4. Pirms zāliena sēšanas uz augsnes izkaisa pelnus, ņemot 300 g uz 1 m2. Tos neiesaka bērt uz tikko sadīgušas zālītes.

UZZIŅA

Pelni ir viegla, pelēcīga vai melna putekļiem līdzīga viela, kas paliek pēc kurināmā sadegšanas.

Sodrēji ir nepilnīgi sadeguša kurināmā daļiņas, kas nosēžas uz krāšņu un katlu sildvirsmām, skursteņu dūmejās.

Ja pelnus uzglabā zem klajas debess, no tiem strauji izskalojas vērtīgās vielas. Vislabāk uzkrāt slēgtās tvertnēs, spaiņos, skārda mucās vai betona kastēs.

(L)

(Visited 17 times, 1 visits today)
(Visited 17 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *