Pirmais un galvenais “bauslis” – reālai, taustāmai naudai piemīt daudz spēcīgāka enerģija, nekā virtuāliem cipariņiem kontā (un arī vērtība, starp citu), tāpēc labāk, ja makā vienmēr būs kaut kas čaukstošs un skanošs. Nekad neizdod visu naudu līdz pēdējai, lai paliek kaut vai viena monētiņa! Arī, liekot apģērbu “vasaras guļā”, ieber kabatās pa monētiņai!

Labi zināms ir arī padoms Ziemassvētkos ar enerģiju uzlādēt liela nomināla banknoti un netērēt to visu gadu, lai pievelk “brāļus un māsas”. Savukārt, lai “uzlādētu” ar nolūku monētu, ieteikts rīkoties šādi: Pilnmēness naktī kādā nomaļā vietā izrakt 15–20 cm dziļu bedrīti un ielikt tajā jaunu monētiņu, uzbērt tai zemi un pa virsu – sāli. Pēc 6 nedēļām monētu izroc un ieliec makā. Tuvākā pusgada laikā finanšu situācijai vajadzētu uzlaboties.

Vēl ir ieteikums maka mazajā kabatiņā glabāt trijstūrī salocītu apgrozībā esošu vērtīgu banknoti. Laimi nesot arī pirmā paša nopelnītā naudiņa, ja tāda tiek saglabāta (šādu banknoti kaut kā vajadzētu iezīmēt, bet nesabojāt).

Mūsu vecvecmāmiņas ticēja, ka vairot naudu mājās var palīdzēt vienmēr kārtīgs, salāpīts apģērbs, kuram netrūkst pogu, un slota, kura pieslieta pie sienas ar kātu uz leju. Arī drupačas no galda ar roku slaucīt nevajagot! Bet, ja tējas tasē uzpeld burbulīši, tie jāiesmeļ karotē un jāizdzer (droši vien no turienes radies paradums vērot, vai šampanieša glāzē daudz burbuļu).

Tirgotājiem senāk bija izplatīts šāds ieteikums – ja tirdzniecības vietas tuvumā izbārstīsi sīkas monētiņas, “andele” ies no rokas. Savukārt pirmajai ieņemtajai banknotei vajagot uzpūst un paskatīties caur to uz gaismu, un, lai drošs paliek drošs, nobraukt ar to pa pārējo preču klāstu, gala beigās ieliekot kasē ar vārdiem “nauda pie naudas”. Un tagad pamēģini to visu izdarīt ar terminālī iemaksātu virtuālu piecīti!

Kad dod prom naudu, uzrunā tai vārdojumu: “Ej, pabaro izsalkušos, ej, apģērb trūcīgos un atgriezies pie manis tūkstoškārt!”, bet, kad saņem naudu (piemēram, atlikumu veikalā), uzrunā tai: “Tava nauda manā makā, tava kase – mana kase!”

Arīdzan spīdekļus var aicināt talkā maka sabiezināšanā: jaunā Mēnesī jācep maize, uzrunājot vārdojumu: “Kā mīkla rūgs un celsies, tā mana nauda celsies un vairosies, amen.” Arī naktī pirms svarīga darījuma augošajam Mēnesim jāparāda visa nauda, kas mājās ir, un jāpalūdz iedot daudz vairāk.

Un, visbeidzot, jāatrod pūznis, kurā skudras jau pamodušās, jāiemet tajā monētas, un, kolīdz skudras tām pāri sāks tekāt, jānoskaita: “Kā šajā puznī skudru čum un mudž, tā lai man naudas būtu pārpārēm – tagad un vienmēr! Paldies!”

(L)