Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

KRIEVIJAS VĒSTNIEKS īpašā sarunā ar Pirmo Biznesa radio: INTERVIJA

Šodien Pirmā Biznesa radio studijas viesis ir Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā ALEKSANDRS VEŠŅAKOVS. Sveicināti, vēstnieka kungs!

Labdien!

Mēs priecājamies redzēt Jūs mūsu radiostacijā un pateicamies, ka esat piekritis atbildēt uz sagatavotajiem jautājumiem.

Šķiet, ka diplomātu darba būtība ir – mezglu atšķetināšanā. Jūsu darbības termiņš Latvijā Krievijas vēstnieka amatā ir sakritis ar daudziem problemātiskiem momentiem mūsu valstu savstarpējās attiecībās. Vai šajā laikposmā Jums ir izdevies arī atšķetināt kādus nebūt mezglus?

Jūs sakāt pareizi, ka diplomāta uzdevums ir – atšķetināt mezglus. Es patiešām cenšos to darīt. Daudz kas ir izdevies, bet ir lietas, kas neizdodas.

Piemēram, atcerēsimies 2008.gadu. Tieši 2008.gadā es atbraucu uz šejieni. Tad runa bija par to, ka būtu vēlams sarīkot Latvijas Republikas prezidenta vizīti Krievijā – bija Krievijas Federācijas ielūgums, – bet, diemžēl, to neizdevās veikt 2008.gadā sakarā ar notikumiem, kas risinājās Gruzijā, Dienvidosetijā, Abhāzijā. Un tomēr mēs šo mezglu atsējām, un Latvijas prezidenta Zatlera kunga pirmā oficiālā vizīte 2008.gada decembrī notika. Jūs atceraties, ka šī vizīte bija diezgan labi sagatavota, un bija piesātināta darba kārtība un konkrēti nolīgumi, kas tika parakstīti vizītes gaitā. Tieši šī vizīte radīja diezgan labu pamatu mūsu ekonomisko attiecību attīstīšanai. Varu minēt sekojošu skaitli: ja 2007.gadā preču apgrozījums starp mūsu valstīm bija aptuveni mazliet vairāk nekā 3 miljardi dolāru, tad tagad, kad varam runāt par 2014.gada rezultātiem, tas bija 13,3 miljardi dolāru, – septiņos gados noticis pieaugums vairākkārtīgos apmēros. Pāri 3 un 13,3 – tas ir gandrīz četras reizes vairāk.

Jā, tagad, diemžēl, atkal ārā laiks ir pasliktinājies, klāt kārtējās salnas, kas solās būt ilgstošas, un šodien es neuzņemtos apgalvot, ka pagājušā gada preču apgrozījumu mēs varēsim atkārtot arī pēc 2015.gada rezultātiem. Sankcijas – tā ir politika, un, saprotams, ka tās negatīvi ietekmē mūsu divpusējās attiecības.

Kā, jūsuprāt, Krievijas un Latvijas ekonomiskās attiecības ietekmē sarežģītās norises Krievijas un Ukrainas starpā?

Eiropas Savienībā Ukrainas notikumi tiek interpretēti dažādi. Mēs vadāmies no tā, ka Ukrainā ir noticis valsts apvērsums ar visām negatīvajām sekām, kādas mēdz pavadīt valsts apvērsumu, – un ja tas noticis ar nacionālistisku piegaršu, tad jo vairāk. Valstī, kur dzīvo daudzas tautības, kur tās tika sadzīvojušas draudzīgi, tagad ir vērojams attiecību saasinājums.

Kā gan risināt šo problēmu? Visreālākais ceļš, kuru atbalstījusi ir arī ANO Drošības Padome un Eiropas Savienība, ir – Minskā panākot vienošanos bezierunu pilnīga izpilde. Mēs darām visu, lai nekādā gadījumā neizjauktu Minskas nolīgumus un tos pildītu visas konflikta puses, – oficiālā Kijeva, tātad Ukrainas oficiālā vara, un tie, kas nav vienisprātis ar to un stāv tai pretim Doņeckas un Luganskas pārstāvju personā.

Eiropas Savienība, kā jau sacīju, interpretē to citādi. Visās problēmās, kuras pastāv, to skaitā arī Minskas nolīgumu izpildes ceļā, nezin kāpēc par vainīgo ieceļ Krieviju, – absolūti nepelnīti. Pērn, kā jūs atceraties, tika ieviesti vairāki dažāda veida sankciju posmi un „melnie saraksti”, un tas lika mums pirmkārt aizsargāt savus lauksaimniecības preču ražotājus: spert atbildes soļus attiecībā uz pārtikas precēm, kurām tika uzlikts aizliegums piegādēm Krievijas Federācijā. Diemžēl šogad Eiropas Savienība savas sankcijas pagarināja līdz 2016.gada 31.janvārim. Krievija bija spiesta pagarināt savu embargo, kas uzlikts pārtikas precēm, to skaitā tām, kas ražotas Latvijā.

Pie kā tas ir novedis? Tas ir novedis pie tā, ka attiecīgu ietekmi ir izjutusi Krievijas ekonomika, un to ir izjutusi Eiropas Savienības ekonomika. Pēc dažādām aplēsēm, esot ciesti ap 100 miljardu dolāru lieli zaudējumi. Lūk, piemēram, Latvijas rezultāti: ja atceraties 2014.gada prognozi, tika gaidīts, ka IKP pieaugs aptuveni par 4%, bet varbūt par 4,5%. Faktiski pieaugums bija 2,5%, bet varbūt pat mazāk. Šodien Latvijas 2015.gada prognoze ir IKP pieaugums par 2%. Krievijā šogad IKP pieauguma nebūs, bet tie pasākumi, kurus veic mūsu valdība un Centrālā banka, pēc mūsu ekspertu vērtējuma, šogad tomēr ļaus apturēt ekonomikas lejupslīdi un 2016.gadā jau sākt mūsu ekonomikas pieaugumu. Aktīvi tiek pildīta importa aizstāšanas programma, aizstājot tās preces un tos produktus, kurus tagad nesaņemam no Eiropas Savienības vai citām valstīm, kas noteikušas mums sankcijas. Tagad mēs saņemam tās no citiem pasaules reģioniem, un arī paši esam saņēmušies un sākuši ražot tās Krievijā, kas konkrētajā gadījumā ir lietderīgi mūsu ekonomikai.

Sakarā ar Krievijas un Eiropas Savienības tirdzniecības un investīciju attiecību pasliktināšanos Jūs pieminējāt jautājumu par Krievijas biznesa aizstāvību ārzemēs. Vai esat novērojis arī stāvokļa pasliktināšanos Latvijā šajā kontekstā?

Politiski nelabvēlīgais klimats ietekmē investīcijas, ekonomisko sadarbību, un es varu nosaukt konkrētu piemēru. Pirms diviem gadiem startēja mūsu lielā uzņēmuma Uralvagonzavod projekts, kad ar meitas kompānijas starpniecību tas sāka celt kravas vagonu montāžas rūpnīcu Jelgavā. Ja nebūtu sākusies sankciju politika, tajā skaitā arī tāda, kas no ASV puses tika vērsta pret šo uzņēmumu, esmu pārliecināts, ka šī rūpnīca tagad jau darbotos. Tajā strādātu vairāk nekā 200 cilvēku, tā ražotu vagonus, kas nepieciešami Eiropas Savienībai, gan arī Krievijas valsts tirgum, taču sankciju rezultātā šo projektu pašreizējā posmā īstenot nav izdevies un tas pagaidām ir iesaldēts. Tagad tiek analizēta situācija, acīmredzot, tiks pārstrukturētas daudzas pieejas šā uzdevuma risināšanai. Lūk, konkrēts piemērs, kā sankciju politika ietekmēja investīciju projektu, kuru uz šodienu nav izdevies īstenot Latvijas Republikā.

Pastāstiet, lūdzu, vai uz šodienu Latvijā pastāv kāda struktūra, kas profesionālā līmenī aizstāv Krievijas investīcijas?

Viena struktūra, kas mūs visus apvieno, ir Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO). Vai atceraties vēsturi: Krievija 17 gadus nodarbojās ar gatavošanos uzņemšanai šajā organizācijā, ar pozīciju saskaņošanu ar visām organizācijas dalībvalstīm. Gala rezultātā pozitīvs lēmums tika pieņemts, un divarpus gadus mēs ar pilnām tiesībām piedalāmies PTO. Tur ir attiecīgi aizsardzības un dažādu saimniecisku problemātisku jautājumu risināšanas mehānismi, ja rodas grūtības attiecīgā darbībā šīs organizācijas ietvaros.

Bez tam mums ir [Krievijas un Latvijas] starpvaldību komisija ekonomiskās, tirdzniecības, kultūras sadarbības jautājumos (tiesa, tā jau pasen nav sanākusi kopā sakarā ar tiem politiskajiem apstākļiem, kurus mēs jau pieminējām). Tās ietvaros pastāv darba grupas, un virkne darba grupu vēl līdz šim darbojas, sevišķi tās, kas nodarbojas ar transporta, ar tranzīta tematiem.

Bez tam, protams, ja rodas sarežģītas situācijas,- kā jau pieņemts ikvienas valsts praksē, – bizness var vērsties attiecīgajā vēstniecībā, valsts misijā tajā ārvalstī, kurā bizness saduras ar problēmām.

Vai pie Jums vēstniecībā bieži vēršas pēc palīdzības?

Mēdz būt arī tādi gadījumi.

“Bija prieks iepazīties ar 1.Biznesa radio redakciju un radioklausītājiem. Novēlu panākumus Jūsu projektos un veiksmi!” A.Vešņakovs, Krievijas vēstnieks Latvijā

Ko Jūs iesakāt ņemt vērā Krievijas investoriem, kuri ierodas Latvijas tirgū?

Ir nepieciešama ļoti nopietna tā konkrētā projekta analīze, kuru kompānija vēlas īstenot šeit, Latvijā. Es ceru, ka liela pieredze jau ir tām kompānijām, kas šeit strādā, un tās strādā sekmīgi.

Es nosaucu Uralvagonzavod negatīvo piemēru – pagaidām īstenot projektu nav izdevies, bet es varu nosaukt arī citu piemēru – ļoti pozitīvu piemēru. Tas ir Uralhim, kas Rīgas brīvostā uzcēlis ļoti modernu mēslojuma pārkraušanas terminālu. Jau pirmajā gadā tas sasniedzis projektēto jaudu – 2 miljonus tonnu. Tas strādā un pat izskata iespēju būvēt termināla otro kārtu, – tad, ja uzņēmums kā termināla saimnieks apzināsies, ka tas patiešām būs izdevīgi, un būs pieņemami arī partneriem Latvijas Republikas personā. Tātad ir jābūt veselīgam aprēķinam, jābūt ļoti pārdomātai stratēģijai un ir jāaplēš visi riski, kas šodien pastāv biznesā.

To, ka sadarboties ir nepieciešams un ir sekmīgi sadarbības piemēri, tātad esmu jums teicis. Starp citu, vēl viens cita mēroga piemērs, kurš nav mērojams desmitiem miljonu eiro lielās investīcijās, bet aptuveni 4,5 miljonu ieguldījumu apmērā. Ventspilī būvē šokolādes fabriku ar nosaukumu „Pobeda”. Pastāv cerība, ka projekts tiks iedarbināts vēl šajā gadā un tas saražos tonnu šokolādes, kas ir pietiekami daudz Latvijai un pietiks vēl daudzām pasaules valstīm. Potenciālie ražotāji jau panākuši provizorisko vienošanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Kā es pajokoju, varbūt ar šo šokolādi varēsim padarīt saldākas mūsu attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas nepavisam nebūtu slikti.

( INTERVIJAS OTRĀ DAĻA SEKOS )

Ar Aleksandru VEŠŅAKOVU sarunājās Āris Jansons un Jekaterina Ņikitenko, Pirmais Biznesa radio.

Foto: Āris Jansons

(Visited 174 times, 1 visits today)
(Visited 174 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *