Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Lietuvā augstākās izglītības reforma pagaidām tikai vārdos

Katru gadu arī Lietuvas augstskolās kļūst arvien mazāk studentu. Situācija kaimiņvalstī ir diezgan līdzīga tai, kāda ir mūsu valstī. Latvijas augstākās izglītības iestādes tieši šobrīd saskaras ar sāpīgām reformām, savukārt Lietuvā par augstākās izglītības jomas reformēšanu vien runā. Taču valsts finansētu augstskolu skaists var tikt būtiski samazināts.

Jekaterina Rojaka vada pētniecības departamentu vienā no vadošajām bankām – “DnB banka” – Lietuvā. Pa viņas biroja logu var redzēt tā dēvēto Viļņas Manhetenu – debesskrāpjus, kas simbolizē moderno nākotni. Vēl pirms dažiem gadiem viņā pati bija pasniedzēja Viļņas Universitāte, tāpēc izglītības sistēmu redz no vairākām pusēm.

“Mēs diezgan stipri atpaliekam ar savas izglītības kvalitātes līmeņiem ne tikai no vadošajām Eiropas valstīm, bet arī no kaimiņvalstīm. Piemēram, Latvijā profesionālā izglītība tika reformēta pirms dažiem gadiem. Pēdējo gadu laikā ir nodibinātas vairākas universitātes, kas nav devušas pietiekamu izglītības līmeni. Tāpēc augstākās izglītības diplomi kā tādi degradējas,” saka Rojaka.

Šobrīd Lietuvā darbojas 14 valsts atbalstītas augstskolas. Izglītības procesu novērošanas un analītikas centra nesen publicētā pētījumā rekomendēts veicināt Lietuvas augstskolu optimizāciju. Citiem vārdiem,

Lietuvā ieteikts samazināt augstskolu skaitu līdz trīs – piecām, kā arī saglabāt vienu vai divas mākslas akadēmijas un militāro akadēmiju.

Protams, vērts pieminēt, ka līdzās valsts augstskolām par studentiem cīnās arī privātās augstskolas. “Šobrīd piedāvātā reforma ir pārāk strauja, taču, no otras puses, tā var nodrošināt nepieciešamo speciālistu koncentrācijas līmeni universitātēs. Jo emigrācijai ir divi viļņi. Emigrē labi pasniedzēji un, otrkārt, emigrē labi absolventi,” norāda Rojaka.

Arī augstskolu pasniedzēju algas ir grūti nosaukt par konkurētspējīgām. Tiesa gan, tas neattiecas uz augstskolu vadītāju algām. Piemēram, Artūrs Žukausks, kurš ir Viļņas Universitātes lektors, saņem 5000 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina DELFI pētījuma dati. Taču lektora vidēja alga 2015.gadā bija desmit reizes mazāka.

Tieši pirms 10-15 gadiem Lietuva piedzīvoja dzimstības kritumu. Pētot attiecīgā laika posma grafikus, redzams, ka dzimstības līnija it ka sāka stabilizēties tikai pašā 21.gadsimta sākumā, taču tad piedzīvoja kritumu, sasniedzot zemāko punktu 2005.gadā, un tad pēc pieciem gadiem – vēl straujāks kritums.

Rojaka stāsta, ka papildus tam izveidojas situācija, ka

skolu labākie skolēni pat neapsver domu iestāties vietējās universitātēs.

Viņi dodas uz ārzemēm un, pat nepabeidzot mācību gadu Lietuvā, pavasarī viņiem jau ir dokumenti par iestāšanos kādā Eiropas augstskolā.

Ar cerību uz reformu raugās pat tie mācībspēki, kas strādā universitātēs, kuras plānots reformēt. Kā paskaidroja kāds universitātes docents, kurš negribēja publiski paust savu viedokli, jau vairākus gadus universitāte dzīvo neskaidrībā, kas pati par sevi ir nogurdinoša. Tas nenāk par labu ne pasniedzējiem, ne studentiem. Tāpēc Lietuvā gaida politiķu izlēmību.

(Visited 8 times, 1 visits today)
(Visited 8 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *