Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Mūsdienu realitāte: cilvēku slimības un nāvi izraisa mazkustīgums

Mazkustīgs dzīvesveids ir viens no nozīmīgākajiem veselības riska faktoriem mūsdienās dažādās pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Kā norāda speciālisti, fizisko aktivitāšu trūkums veicina ne tikai sirds slimību un otrā tipa cukura diabēta veidošanos, bet arī palielina dažādu audzēju risku.

Par spīti ārstu bažām un ieteikumiem vairāk kustēties, ļoti daudzi cilvēki veic arvien mazāk un mazāk fizisko aktivitāšu. To veicina gan sēdošs darbs, gan iespējas pārvietoties un paveikt lietas, neveicot praktiski nekādas kustības. Pārvietošanās mūsdienās nereti nozīmē, ka personai ir jāaiziet līdz liftam un jāiesēžas auto.

Veselībai un dzīvībai bīstama problēma kļūst arvien izplatītāka

Mazkustīgs dzīvesveids ir ceturtais izplatītākais pāragras mirstības riska faktors pasaulē, skaidro Pasaules Veselības organizācija (PVO). To saista apmēram ar sešiem procentiem nāvju. Mazkustīgs dzīvesveids ievērojami palielina risku saslimt arī ar vairākām ļoti bīstamām un smagām slimībām. Tas par 25 procentiem palielina risku saslimt ar krūts vai zarnu vēzi, kā arī ievērojami palielina otrā tipa diabēta un dažādu sirds slimību risku.

Mazkustīgs dzīvesveids ir problēma visā pasaulē. Piemēram, Britu Sirds biedrība ir izpētījusi, ka gandrīz 40 procenti Lielbritānijas iedzīvotāju ikdienā neveic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu. Mazkustīgs dzīvesveids ir izplatītāks sieviešu vidū – tāds ir vairāk nekā 11 miljoniem sieviešu, bet vīriešu, kas ikdienā veic nepietiekami daudz fizisko aktivitāšu, ir par trīs miljoniem mazāk.

Arī Latvijā ļoti daudzi cilvēki veic pārāk maz fizisko aktivitāšu. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka apmēram 40 procentiem cilvēku ir sēdošs darbs, kas veicina mazkustīgu dzīvesveidu. Tāpat jāpiebilst, ka cilvēki ļoti maz staigā ar kājām, kas ir veselībai ieteicama aktivitāte. Tikai nepilni 60 procenti cilvēku katru dienu bez pārtraukuma ar kājām staigā vismaz 10 minūtes, bet teju 11 procenti tik daudz nestaigā pat reizi nedēļā.

Dzīvesveida maiņa ne vienmēr nozīmē aktīvu treniņu sākšanu

PVO gan norāda, ka fiziskās aktivitātes nebūt nenozīmē regulāru svīšanu sporta zālē. Protams, treniņš ir lieliska fiziskā aktivitāte, bet arī pastaiga pa parku, mājas darbu paveikšana, aktīvā atpūta un pārvietošanās ar kājām, velosipēdu vai skrituļslidām ir. Tas nozīmē, ka no mazkustīga dzīvesveida var atbrīvoties, veicot vienkāršas izmaiņas savā ikdienā, piemēram, pārtraucot izmantot liftu.

“WebMD” rekomendē mainīt savu ikdienu, sākot kaut vai ar to, ka 10 minūtes katru stundu velti nelielām fiziskām aktivitātēm, kas nav sports – piecelies no sava galda un nedaudz izkusties vai nedaudz pagrozies savā krēslā. Pats galvenais – izvairies no nepārtrauktas nekustēšanas. Tā vietā, lai citā kabinetā sēdošam kolēģim savu jautājumu uzdotu e-pastā, aizej pie viņa un pajautā. Runājot pa telefonu, piecelies kājās un staigā, nevis nekustīgi sēdi savā krēslā.

Mainīt savu ikdienu vari arī katru dienu divas stundas pirms darbadienas beigām, dodoties 15 minūšu pastaigā. Tas ne tikai uzlabos tavu veselību, bet arī paaugstinās produktivitāti atlikušajā laikā. Ja uz darbu dodies ar sabiedrisko transportu, stāvi kājās un izkāp no tā pieturu agrāk nekā līdz šim, lai atlikušo ceļu veiktu kājām. Tāpat neaizmirsti, ka, skatoties televizoru, tu vari vienlaikus vingrot vai kārtot māju, gludināt veļu vai veikt citas aktivitātes.

(L)

(Visited 10 times, 1 visits today)
(Visited 10 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *