Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

NEDĒĻAS NOTIKUMU APSKATS

Pirmdienas galvenā ziņa vēstīja, ka Saeima atbalstījusi nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, izdevumi  – 7,7 miljardi eiro, bet valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta.

Otrdien tika parakstīts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurētās ēkas ekspluatācijā nodošanas-pieņemšanas akts. Tagad līdzās muzejam izbūvēts divstāvu pazemes apjoms ar restaurācijas darbnīcām, noliktavām un trim jaunām izstāžu zālēm. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, kas ir arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bez kapitālā remonta bija kalpojusi jau 110 gadu, kopš atvēršanas 1905.gada 16.septembrī.

Ceturtdien atrisināts viens no pēdējā laika sāpīgākajiem jautājumiem. Saeima piekrita 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai “airBaltic”. Lēmums paredz atļaut finanšu ministram attiecīgi rīkoties, lai palielinātu “airBaltic” pamatkapitālu, kad būs parakstīts akcionāra līgums, kā to jau paredz valdības lēmums. Darījumam nebūšot negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci. Vienlaikus Saeimas lēmums paredz, ka “airBaltic” un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju no to valstu militāri rūpnieciskajiem kompleksiem un ar tiem tieši vai netieši saistītiem uzņēmumiem, kuri pakļauti Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām pievienojusies Latvija.

Šonedēļ sabiedrību šokēja ziņa par bijušā Lielvārdes mēra Jāņa Āboliņa parakstīto 200 miljonu eiro vekseli. Finanšu ministrs pat vērsās tiesībsargājošās instancēs, bet ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis paziņoja, ka uz šī vekseļa ir tikai viens, paša Āboliņa, paraksts, un kamēr uz dokumenta nav abu pušu parakstu, to nevar uzskatīt par spēkā esošu. Vienlaikus gan viņš atzina, ka nezinot, vai Āboliņš neesot jau šos dokumentus nosūtījis Lihtenšteinā reģistrētai ārzonas kompānijai “Riverside HK Ltd”, kas ir vekseļa devējs, un tās pārstāvji to jau neesot parakstījuši.

Parīzē pirmdien sākas 21.ANO klimata izmaiņu konference, kuras galvenais mērķis ir panākt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta vidējo temperatūru. Konferencē Leburžē, Parīzes pievārtē, kas ilgs līdz 11.decembrim, piedalās vairāk nekā 150 valstu un valdību vadītāju.

NATO ārlietu ministri trešdien izlēma oficiāli uzaicināt Melnkalni pievienoties NATO. Melnkalne kļūs par alianses 29.dalībvalsti. Pēdējo reizi NATO paplašināšanās notika 2009.gadā, kad tajā iestājās Balkānu valstis Horvātija un Albānija.

Dānijas vēlētāji ceturtdien referendumā nobalsojuši par pieturēšanos pie Kopenhāgenas līdzšinējām izņēmuma tiesībām nepiedalīties Eiropas Savienības kopīgajā tieslietu un iekšlietu politikā. Vēlētāji bija nobažījušies par lielāku pilnvaru deleģēšanu Eiropas Savienības vadībai Briselē.

Grieķijas arodbiedrības ceturtdien rīkoja jau otro ģenerālstreiku nepilna mēneša laikā, protestējot pret plānoto pensiju reformu. Lieta tāda, ka Darba ministrija izstrādā jaunu sistēmu, saskaņā ar kuru valsts garantētās pensijas tiks samazinātas par pusi – līdz 384 eiro minumumam, bet pārējā pensijas daļa būs atkarīga no personas ienākumiem un no tā, cik gadus ir veikti sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ikgadējā runā par valsts stāvokli parlamenta abu palātu kopīgā sēdē ceturtdien paziņoja, ka Krievija nekad neaizmirsīs, ka to ir nodevusi daļa no Turcijas vadības, kas sadarbojas ar teroristiem. Prezidents uzsvēra, ka Krievijā neliek vienlīdzības zīmi starp Turcijas tautu un daļu valdošās elites, kas, pēc Putina teiktā, ir atbildīga par Krievijas militārpersonu bojāeju Sīrijā. Tāpat viņš uzsvēra, ka Krievija neizmantos militāru spēku, reaģējot uz to, ka Turcija notrieca Krievijas bumvedēju, taču norādīja, ka Maskava neaprobežosies tikai ar ekonomiskām sankcijām.

Šonedēļ tika paziņots, ka ASV daļu sava militārā aprīkojuma Eiropā uzglabās Mumaičos, kas atrodas Šauļu rajonā Lietuvas ziemeļos. Tur atradīsies apmēram 200 ASV militārā aprīkojuma vienību. Līdzīgas aprīkojuma uzglabāšanas vietas atradīsies arī Rumānijā un Bulgārijā. Līdz ar to Lietuva ir kļuvusi par pirmo Baltijas valsti, kurā izvietots militārām mācībās izmantojamais aprīkojums. Vienlaicīgi tiek atzīmēts, ka šis plāns ir viens no pasākumiem, kas tiek īstenots, reaģējot uz Krievijas militāro aktivitāti.

 

Uldis Štokmanis – 1.biznesa radio

(17:40, atkārtojums 20:07, 22:07)

(G)

(Visited 44 times, 1 visits today)
(Visited 44 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *