Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

NEDĒĻAS NOTIKUMU APSKATS

Pirmdienas priekšpusdiena atnesa ziņu, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni paziņojusi par savu demisiju. Viņa atzina, ka valsts patlaban atrodas labā situācijā, bet vajadzīgas jaunas idejas, pienesums un enerģija, lai turpinātu iesāktos darbus. Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien un piektdien runāja ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām par jauna Ministru kabineta izveidošanu. Piektdien pabeidzot pirmo sarunu kārtu, Valsts prezidents Ministru prezidenta amata kandidātu nenosauca, tāpat nedeva mājienu, kurai no partijām būtu jāuzņemās valdības veidošana, vien aicināja partijas ne vēlāk kā līdz šī gada beigām piedāvāt konkrētus premjera amata kandidātus un iespējamos koalīcijas modeļus.

Pirmdien, tiekoties ar Pasaules Bankas ekspertiem, tika nolemts, ka Finanšu ministrijas vienošanos ar Pasaules Banku par Latvijas nodokļu sistēmas izpēti varētu parakstīt janvārī. Paredzēts, ka līdz nākamā gada jūlijam tiktu prezentēti pirmie secinājumi, savukārt līdz novembra beigām jau būtu gatavs viss pētījums. Nākamgad janvārī Pasaules Bankas eksperti atkal ieradīsies Latvijā un prezentēs jau detalizētākas vadlīnijas gaidāmajam pētījumam.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā otrdien sāka skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Pirms diviem gadiem, 21.novembrī, sagrūstot veikalam “Maxima” Rīgā, Priedaines ielā, bojā gāja 54 cilvēki. Jau pašā piemajā lietas skatīšanas dienā tiesa nolēma atlikt krimināllietas iztiesāšanu līdz nākamā gada martam.

Trešdien uzzinājām, ka Cēsu Jaunās sākumskolas skolotāja Dana Narvaiša iekļuvusi 2016.gada Pasaules pedagogu balvas 50 finālistu sarakstā. 50 labākie izglītības darbinieki tika atlasīti no tūkstošiem nominantu, kas tika pieteikti no 148 valstīm. Finālistu sarakstā ir pedagogi no 29 pasaules valstīm. Balvas ieguvējs tiks nosaukts nākamā gada martā Pasaules Izglītības un prasmju forumā.

Lietuva pirmdien paziņoja, ka tā pabeigusi demarķēt robežu ar Krieviju, uzstādot pēdējo robežzīmi Paģēģu pašvaldībā. Kopumā gar Lietuvas un Krievijas robežu uzstādītas 560 robežzīmes. Lietuvas robeža ar Krieviju bija pēdējā, kurai bija nepieciešama demarkācija, jo valsts robežas demarkācija ar Baltkrieviju, Latviju un Poliju jau ir pabeigta.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks šonedēļ paziņoja, ka Lielbritānijas valdības pieprasītās Eiropas Savienības reformas varētu būt vienošanās priekšmets bloka līderu sanāksmē tikai februārī. Vēstulē dalībvalstu  līderiem Tusks aicināja paātrināt sarunas ar britu premjeru Deividu Kameronu, brīdinot, ka neskaidrība destabilizē Eiropas Savienību. Iepriekš gan tika prognozēts, ka nopietnas vienošanās varētu panāk paredzētajā līderu samitā vēl šomēnes.

ASV Aizsardzības ministrija plāno nozīmīgi palielināt tās darbībai Eiropā nepieciešamo budžetu, lai aizsargātu valsti un tās sabiedrotos pret Krievijas draudiem. Ministrijas pārstāvis budžeta jautājumos Maikls Makords gan piebildis, ka konkrēta summa vēl neesot zināma, bet ir gaidāms “diezgan liels palielinājums”, kas nozīmēs, ka ASV varēs uzturēt “lielāku klātbūtni mācību līmeni, īpaši, kopā ar Austrumeiropas partneriem”, kas sūtīs signālu Krievijai par ASV saistībām pret Eiropas Savienības drošību.

Turcijas premjerministra vietnieks Mehmets Šimšeks pirmdien paziņoja, ka sliktākā gadījuma scenārijā ar “pilnīgi nekādām attiecībām” saspīlējums ar Krieviju Turcijas ekonomikai var izmaksāt deviņus miljardus dolāru ( tas ir – 8,3 miljardus eiro). Šimšeks skaidroja, ka ievērojami samazinājies arī Krievijas tūristu skaits Turcijā un būvniecības līgumu skaits ar Krievijas uzņēmumiem. Viņš piebilda, ka pašreizējā saspīlētā situācija Turcijas iekšzemes kopproduktu, visticamāk, samazinās par 0,3-0,4 procentpunktiem.

Pildot solījumu atbalstīt cīņu pret teroristu grupējumu “Islāma valsts” Sīrijā, Vācija ceturtdien nosūtījusi uz Turciju divas izlūkošanas lidmašīnas “Tornado” un 40 karavīru. Turcijas Indžerlikas aviobāzē ceturtdien ieradusies arī Vācijas degvielas uzpildes lidmašīna.

Londonas Karaliskais Apvienoto dienestu institūts aplēsis, ka Krievija šobrīd savai militārajai kampaņai Sīrijā tērē aptuveni astoņus miljonus dolāru dienā. Ja tēriņi turpināsies šādā līmenī, gadā Sīrijas kampaņa Kremlim izmaksās trīs miljardus dolāru. Sākotnēji Krievija atvēlēja 1,2 miljardus dolāru Sīrijas kampaņas finansēšanai visam 2016.gadam un sākumā tērēja četrus miljonus dolāru dienā, taču pēc tam, kad prezidents Vladimirs Putins pēc Krievijas bumbvedēja notriekšanas uzdeva pastiprināt uzlidojumus, izdevumi dubultojušies.

 

Uldis Štokmanis – 1.biznesa radio

(17:40, atkārtojums 20:07, 22:07)

(G)

(Visited 49 times, 1 visits today)
(Visited 49 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *