Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

NEDĒĻAS NOTIKUMU APSKATS

Aģentūra LETA pirmdien paziņoja, ka valdības veidošanu valdošās koalīcijas partijas, kuras prognozējami būs arī nākamās valdības kodols, šonedēļ sāk klusi un neafišēti. Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība bija nolēmusi rīkoties saskaņā ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nospraustā termiņa domu, ka svētku laiks jāaizvada mierīgi. Nedēļas sākumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis gan Latvijas Televīzijā taica, ka nākamā valdība nevarēs nodarboties ar populismu un tai būs jāstrādā ar nepopulāriem lēmumiem, norādot, ka jaunajai valdībai būs jāveic dažādas reformas un šis ir pēdējais brīdis, lai situāciju valstī nostabilizētu un lai sāktos tās attīstība.

Tikmēr pētījuma centra SKDS pēc laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” pasūtījuma veiktā aptauja liecināja, ka Ministru prezidenta amatā latvieši vēlētos redzēt Latvijas Reģionu apvienības līderi Mārtiņu Bondaru (29,2% aptaujāto) vai partijas “Vienotība” valdes locekli Andri Piebalgu (27,8%). Trešais ar 22,9% ir Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņam gan vislielākais atbalsts krievvalodīgo respondentu acīs – 61,8% aptaujāto. 54,5% krievvalodīgo respondentu simpātijas ieguvis partijas “Saskaņa” līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs, kuru šajā amatā atbalstītu arī 6,8% latviešu. Interesanti, ka partijas “No sirds Latvijai” līderi Ingunu Sudrabu atbalstītu 32,1% krievvalodīgo respondentu, bet tikai 11,2% latviešu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma pirmdien Viļņā piedalījās ikgadējā Baltijas Ministru padomes Premjerministru padomes darba sesijā, kuras būtiskākie temati – enerģētika, transports, Austrumu partnerības politika, drošības politika, arī gatavošanās NATO samitam Varšavā nākamā gada vasarā, stratēģiskā komunikācija, kā arī Eiropas Savienības aktuālie dienaskārtības jautājumi.

Šonedēļ populārais, bet skandālos bieži iekļūstošais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš izstājās no Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas. Viņš paziņojumā skaidroja, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo frakcijas vadība esot kļuvusi par “Vienotības” līderes Solvitas Āboltiņas dedzīgākajiem atbalstītājiem viņas cīņā par premjera amatu. Sperot šādu soli, Artuss Kaimiņš kļuvis par pirmo 12.Saeimas neatkarīgo deputātu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstījis dekrētu par brīvās tirdzniecības līguma apturēšanu ar Ukrainu, sākot ar nākamā gada 1.janvāri. Tūdaļ pēc tam Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka valsts brīvības vārdā Ukraina ir gatava to izturēt, atzīstot, ka Krievijas lēmums nesīs zaudējumus ekonomikai, taču uzsvēra, ka Ukraina ir gatava maksāt šo cenu par savu brīvību un izvēli par labu Eiropai.

Ceturtdien savā ikgadējā preses konferencē Krievijas prezidents Vladimirs Putins cita starpā paziņoja, ka Krievijai nav iespējams noregulēt attiecības ar pašreizējo Turcijas vadību, kura panākusi, ka Krievija bijusi spiesta “pieņemt zināmus ierobežojošus pasākumus ekonomikā un dažās citās līnijās”. Kā piemēru viņš minēja bezvīzu režīmu, kuru Krievija no nākamā gada pārtrauks. Tāpat Putins paziņoja, ka atbalsta ASV sagatavoto ANO rezolūcijas projektu, kura mērķis ir bloķēt teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” finansēšanas avotus. Putins arī pavēstīja, ka Krievija turpinās gaisa uzlidojumus Sīrijā, atbalstot Sīrijas armijas ofensīvu tik ilgi, cik tā turpināsies.

Pirmdien Viļņā  oficiāli atklāti energosistēmas starpsavienojumi ar Poliju un Zviedriju, kas nodrošinās Baltijas reģiona neatkarība no Krievijas elektrības un arī zemākas cenas. Turpmāk jaunais elektropārvades kabelis no Zviedrijas varēs sagādāt pat divas trešdaļas no Lietuvai nepieciešamās elektroenerģijas, bet jaunais savienojums ar Poliju pat vēl vairāk.

Eiropas Savieības līderi 17. un 18.decembrī samitā Briselē atbalstīja Eiropas robežu un krasta apsardzes dienesta izveidošana un pieņema lēmums par ciešāku sadarbību terorisma apkarošanā. Tāpat šajā reizē Briselē no jauna tika runāts, bet šoreiz jau skaļāk, ka nedrīkst pieļaut Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons paziņoja, ka samitā izdevies panākt ievērojamu progresu jautājumā par Eiropas Savienības reformām, ko Londona vēlas īstenot pirms referenduma par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību blokā. Tomēr vienlaikus Kamerons atzina, ka panākt vienošanos jau nākamajā samitā, kas gaidāms februārī, būs grūti.

 

Uldis Štokmanis – 1.biznesa radio

(G)

(Visited 38 times, 1 visits today)
(Visited 38 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *