Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Nedēļas notikumu apskats

Šī darba nedēļa sākās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izvērstajām aktivitātēm – kratīšanu Jūrmalas domē, aizturēšanām un visu pārējo, kas ar to varētu būt saistīts. Aizturētais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, kā arī Jorens Raitums ir atbrīvoti un viņiem piemērots aizdomās turēto statuss partiju nelikumīgas finansēšanas lietā. Visiem trim aizliegts izbraukt no valsts un tikties ar konkrētām personām. KNAB arī apstiprinājis, ka tā lietvedībā atrodas arī kriminālprocess par atstādinātās Rīgas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājas Aijas Orniņas iespējamo kukuļošanu un neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm tika iepazīstināta ar Aizsardzības ministrijas sagatavoto valsts militāro draudu analīzi. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis norādīja, ka drošības situācija joprojām saglabājas nopietna. Tam apliecinājums esot šovasar NATO Varšavas samitā pieņemtais lēmums uz Baltiju sūtīt starptautiskus bataljonus. To apliecina, piemēram, arī Zviedrijas, kas nav NATO valsts, plāni par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu un karaspēka izvietošanu Gotlandes salā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis trešdien Rīgā piedalījās Pasaules Brīvo latviešu apvienības 60 gadu jubilejas pasākumā. Premjers uzsvēra PBLA lielo lomu Latvijas valsts atjaunošanas periodā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā. Viņš arī atzina, ka viena no Latvijas lielākajām pēdējās desmitgades problēmām ir Latvijas iedzīvotāju ekonomiskā emigrācija, norādot, ka galvenais šīs emigrācijas iemesls ir atšķirīgie algu līmeņi Rietumeiropā, Amerikā un Latvijā. Latvijas valdības mērķis šajā jomā esot iespējami ātri tuvoties Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim.

Igaunijas parlaments pirmdien par jauno prezidenti ievēlēja bijušo Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaidu. Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis Kersti Kaljulaidai vēlēja spēku un izturību, pildot jaunā amata pienākumus, uzsverot, ka “Latvija un Igaunija ir tuvi draugi un uzticami sabiedrotie gan tāpēc, ka esam kaimiņi un mums ir kopīga vēsture, gan kopējo mērķu un vērtību dēļ”. Prezidents izteica gandarījumu par iespēju “strādāt kopā, stiprinot Latvijas un Igaunijas ciešās divpusējās attiecības, un pārstāvēt Baltijas reģiona intereses pasaulē”.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs trešdien tikšanās laikā ar jauno Igaunijas ārlietu ministru Jirgenu Ligi pauda uzskatu, ka Krievija ar saviem izteikumiem pēdējo dienu laikā, tostarp saistībā ar atbrīvošanos no kodolieročos izmantojamā plutonija, demonstrējusi augstāko pilotāžu. Ministrs norādīja, ka interesanta ir arī ziņa par Krievijas pieprasījumu ASV atcelt sankcijas un segt zaudējumus. Viņš arī atzina, ka visa attiecību gamma pašlaik nav ar pozitīvu dinamiku, un pauda šaubas, ka tā varētu mainīties tuvāko dienu laikā.

Krievijas valdība šonedēļ informēja, ka tā sākusi valsts mēroga militārās mācības, lai pārliecinātos, ka valsts iedzīvotāji un varas iestādes ir gatavas uzbrukumiem kodolieroču, ķīmisko vai bioloģisko ieroču gadījumos, ko varētu sākt Rietumu valstis. Vērienīgās mācības rīko Krievijas Civilās aizsardzības, ārkārtas situāciju un dabas katastrofu seku likvidēšanas organizācija EMERCOM. Tajās piedalīsies 200 000 ārkārtas dienestu darbinieku, kā arī tiks iesaistīti 40 miljoni civiliedzīvotāju. EMERCOM arī apstiprinājusi plānu zem Maskavas būvēt “pazemes būves”, kuras kodoluzbrukuma gadījumā pasargāšot “100% Maskavas iedzīvotāju”.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pēc iepriekšājās nedēļas nogales referenduma pirmdien paziņoja, ka nolēmis panākt konstitūcijas grozījumus, lai Eiropas Savienība nevarētu uzspiest patvēruma meklētāju izvietošanu Ungārijā. Tāpat Orbāns parlamentam norādīja, ka, neraugoties uz to, ka zemās aktivitātes dēļ referendumu nevar uzskatīt par notikušu, tas esot mērķi sasniedzis, jo pret patvēruma meklētāju kvotām balsojuši vairāk ungāru nekā 2003.gada referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Ziemeļīrijas tiesa otrdien sāka izskatīt lietu, kurā apstrīdētas Lielbritānijas valdības tiesības sākt “Brexit” sarunas bez balsojuma parlamentā un reģionālajos parlamentos. Prasības iesniedzēji arī apgalvojuši, ka reģiona iedzīvotājiem būtu jābūt tiesībām bloķēt jebkuras izmaiņas konstitūcijā. 56% vēlētāju Ziemeļīrijā 23.jūnija referendumā nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā. Tomēr valsts mērogā vairākums vēlētāju izšķīrās par bloka pamešanu.

Un nobeigumā… Šonedēļ no vairākiem Ziemeļamerikas medijiem uzzinājām, ka latviešu talants Kristaps Porziņģis gatavojas parakstīt reklāmas līgumu ar Vācijas sporta apģērbu, apavu un aprīkojuma ražotāju “adidas”. Porziņģis viena gada laikā varētu saņemt no trim līdz sešiem miljoniem dolāru (2,7 – 5,3 miljoni eiro). Basketbolista nopelnītā summa atkarīga no viņa izpildītajiem bonusiem. Iepriekš tik ienesīgs reklāmas līgums nav bijis nevienam Eiropas basketbolistam.

(Visited 26 times, 1 visits today)
(Visited 26 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *