Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Pašvaldībām nebūšot kur izmitināt bēgļus

Pašvaldības, kurās nonāks bēgļi, kas pēc patvēruma meklētāju centra atstāšanas var doties uz kādu novadu vai pilsētu, vēlas kopīgā sarunā ar valdības pārstāvjiem vēl izrunāt jauno situāciju, kādā tās var nonākt nākamgad. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdē ir notikusi pirmā diskusija par iespējamo bēgļu uzņemšanu un nolemts jau drīzumā doties pieredzes apmaiņā uz Somiju, jo pašiem šādas pieredzes nav,Dienai atzina LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

No sarunām ar citu valstu kolēģiem LPS līderim ir kļuvis skaidrs, ka šī problēma “nonāks uz pašvaldību pleciem”. Tāpēc līdz nākamajam gadam vajadzētu gūt skaidrību, cik tas maksās vietējām varām un kāda palīdzība no tām tiek gaidīta. Kamēr LPS darba grupa nav apkopojusi pašvaldību ierosinājumus, Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS) bija piesardzīgs: “Mums ir jābūt cilvēciskiem un arī tolerantiem pret saviem iedzīvotājiem, viņus lieki nekacinot, kamēr nekas nav skaidrs. Kad valsts līmenī šo jautājumu risinās, tad arī aktīvāk domāsim.” Dobeles novada vadītājs apzinās, ka cilvēkus uztrauc savas un savu tuvāko iespējas, tāpēc svarīgi, lai būtu līdzsvarā tas, ko saņem vietējie cilvēki, un tie, kuri ieradušies no tālienes. “Mēs neesam atrauti no Eiropas kopējiem procesiem, un tie nav lēmumi, ko pieņem pašvaldības,” piebilda Spridzāns.

Dienas uzrunātie cilvēki Dobeles pilsētā nebija agresīvi noskaņoti. Pašvaldībā jau dzīvojot ķīnieši. Viņus gan neviens īsti nemanot – tikai redzot, kā viņi “atbrauc, paņem pusdienas un smuki aizbrauc”. Gados jaunā Olga ir skolotāja, un pati nevar atrast darbu, tāpēc pirmā doma esot, kur šie cilvēki strādās. “Es baidos, ka viņi atbrauks ar savu kultūru, dzīvos savā kultūras telpā un ne īpaši gribēs dzīvot tā, kā mēs. Saprotu, ka jāsolidarizējas ar citām valstīm un varbūt nebūs nemaz tik traki, jo mēs taču neko par viņiem nezinām, tāpat kā viņi neko nezina par mums,” atzina Olga.

Andrejs studē Rīgā un bieži ceļo, tāpēc pieradis pie multikulturālas vides un viņam bēgļu iekļaušanās mūsu sabiedrībā nešķiet satraucoša. Rīgā, kurā ir daudz ārvalstu tūristu, viņus vispār nevarēšot manīt.

Jelgava varētu būt viena no pilsētām, kurā bēgļu ierašanās šķiet ticama. Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) arī bija vienīgais, kas atzina, ka varot piedāvāt dzīvojamo platību nelaimē nonākušajiem cilvēkiem kopmītņu tipa mājā, kurā esot brīvas kādas sešas istabiņas. Pieredzes braucienā uz Somiju viņš nedošoties, jo esot tur jau bijis. Turklāt viņš ir skeptisks, cik izmantojama būs kolēģu pieredze, ja Somijā tādai pilsētai kā Jelgava esot desmitreiz lielāks budžets.

(Teksts: diena.lv)(L)

(Visited 89 times, 1 visits today)
(Visited 89 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *