Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Pierobežā ļaudis ir apmierināti ar dzīvi

Elīnu tandēms, fotogrāfe Elīna Kursīte un publiciste Elīna Kolāte, šovasar apbraukā Latvijas pierobežas ciemus, kuros nereti atlicis mazāk par desmit iedzīvotājiem. Dažādos Latvijas robežlīnijas posmos izbaudījušas atšķirīgas viesmīlības pakāpes, draudzenes secina, ka latvieši atražo stereotipus. Kurzemē abām solīja uzrīdīt suni, bet Latgalē aicināja istabā un cienāja ar konfektēm. Lai kā arī būtu, Elīnām izdodas atrast kopīgu valodu ar katru, jo visi sastaptie cilvēki beigās ļauj sevi intervēt un pat bildēt. Pierobežas ļaužu stāsti tiks iemūžināti grāmatā, kuras atvēršanu abas Elīnas cer svinēt īsi pirms Latvijas 98.dzimšanas dienas.

Pirmajā ekspedīcijā Elīnas devās ābeļu ziedēšanās laikā. Visapkārt bija tāds skaistums, ka varējis nomirt. “Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kādēļ pierobežā dzīvo tik maz cilvēku. Vienkārši visi no tā skaistuma ir nomiruši,” ironizē Kolāte. Tajā pašā laikā Elīnas uzskata, ka runas par Latvijas lauku nolemtību un straujo iztukšošanos bieži vien ir pārspīlētas. «Piemēram, kādā ciemā starp Aknīsti un Gārseni tikai trīs mājas bijušas jau divus gadsimtus. Tāpēc nevarētu teikt, ka šī vieta izmirusi pēdējos gados,» saka Kursīte. Viņas ceļabiedre papildina, ka arī Rīgas centrā ir daudz tukšu māju. “Bet šo vietu neviens nesauc par pamestu vai aizlaistu.”

Interesējos, vai kādā no apciemotajām pierobežas mājām bija pieejams internets. “Kāds tur internets! Es varu droši teikt, ka viņiem internetu nemaz nevajag. Cilvēkiem laukos tāpat ir labi.”

Tiesa, pirms došanās pie pierobežas «pēdējiem mohikāņiem» abas draudzenes spriedušas, ka tur jau gan cilvēkiem jābūt drūmiem, kā nekā izmirstošas vietas. Taču realitātē neviens no mohikāņiem nav gaudies, tieši otrādi — pierobežas iedzīvotāji esot latviešiem neraksturīgi apmierināti ar dzīvi. “Cilvēki ir priecīgi un tiešām grib tur dzīvot,” saka Kolāte. Abas ceļotājas pierobežas iedzīvotājus pat mēģinājušas provocēt ar jautājumu, vai viņi būtu ar mieru iet uz pilsētu, ja tur dotu bezmaksas dzīvokli. Lauciniekiem tāds jautājums šķitis jocīgs: “Pasarg Dievs! Nē! Kur tad es pilsētā?”

Kursīte norāda, ka rīdzinieki galvaspilsētas lomu savos prātos ir stipri pārspīlējuši, jo pierobežā bez Rīgas var gluži labi iztikt. Daudzi no turienes ļaudīm Rīgā ir bijuši tikai veselības problēmu dēļ, kad vajadzējis braukt pie dakteriem. Piemēram, kādas mājas iedzīvotāja galvaspilsētu pēdējo reizi apmeklējusi pagājušā gadsimta 60.gados, citi nav bijuši vispār. Gunārs no Kalnmuižas Kolātei attraucis: “Ko es tajā Rīgā darīšu? Ja man kaut ko vajag, es ar savu ērenpreisu aizbraucu uz Skaistkalni.”

(Teksts un foto: diena.lv)(L)

(Visited 76 times, 1 visits today)
(Visited 76 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *