Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Septiņas svarīgas sievietes zinātnieka Alberta Einšteina dzīvē

Ģeniālais XX gs. fiziķis Alberts Einšteins bijis mūždien ziņkārīgs, seksuāli uzlādēts un bezkaunīgs dumpinieks, kas sacēlās pret esošajām autoritātēm. “Einšteins nebija klasisks intelektuāls introverts. Viņš mīlēja dabu un mūziku. Viņu aizrāva sievietes un māksla. Albertam patika sarunāties gan ar māksliniekiem un arhitektiem, gan ar matemātiķiem. Viņš mīlēja pilnasinīgu dzīvi,” atzīst režisors Rons Hovards, kura veidotais seriāls “Ģēnijs” no 30.aprīļa būs skatāms “National Geographic”.

Pirms seriāla pirmizrādes “National Geographic” ir apkopojis stāstus par septiņām sievietēm, kurām bija svarīga nozīme relativitātes teorijas “tēva” dzīvē.

Ģimene: māte Paulīne Einšteina

Paulīne bija pārāk mīloša, pašpārliecināta māte, kas dēlam gribēja “visu to labāko”. Viņa mīlēja iejaukties Alberta dzīvē un tādēļ uzmācīgi noraidīja viņa pirmo sievu, Milevu Mariču. Paulīne spēlēja klavieres un arī saviem bērniem centās nodot mīlestību pret mūziku. Atšķirībā no bargā tēva Hermaņa, Paulīne pieredzēja mirkli, kad viņas ekscentriskais dēls iekaroja pasaules slavu. Hermanis Albertam vēlējās visnotaļ tradicionālu dzīves ceļu – augstskola, inženierzinātņu studijas un darbs ģimenes elektrokompānijā. Alberts atteicās.

Pirmā mīlestība: Marija Vintelere

1895.gadā Alberts iestājās Argovijas kantona skolā, Āravā, Šveicē, lai iegūtu vidējo izglītību. Jaunais Einšteins dzīvoja profesora Josta Vintelera ģimenē un iemīlējās viņa meitā Marijā. Tās bija abu pirmās nopietnās attiecības, taču dzīvespriecīgā skolotāju koledžas audzēkne nespēja izsekot līdzi Alberta idejām. Izrādās, tieši Āravā Einšteins pirmo reizi ar prieku gāja uz skolu un nolēma studēt teorētisko fiziku.

1896.gada septembrī Alberts iestājās matemātikas un fizikas skolotāju programmā Cīrihes Politehnikumā (tagad – Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā), savukārt Marija pieņēma skolotājas vietu mazā kalnu pilsētiņā Olsbergā. Einšteins sākumā sūtīja vēstules un grozus ar veļu, kuru viņa izmazgāja un sūtīja atpakaļ, taču vēlāk saziņa pārtrūka.

Pirmā sieva: Mileva Mariča

1897.gadā, mācoties Cīrihes Politehnikumā, Alberts iepazinās ar serbieti Milevu Mariču. Viņa kursā bija vienīgā sieviete, kas ar nesalaužamu apņēmību studēja fiziku un matemātiku, tādēļ sākumā nikni pārtrauca jebkuru Einšteina mēģinājumu tuvoties. Taču abu starpā izveidojās kaislīgas, vētrainas un intelektuāli ļoti bagātas attiecības. Četrus gadus vecākā Mileva bija viņa draudzene, kolēģe un uzticības persona. Viņi mīlējās un runāja par teorētisko fiziku.

Alberts tobrīd bija aizrautīgs, niķīgs topošais zinātnieks, kurš cīnījās gan par savām profesionālajām iespējām, gan ar mātes iebildumiem pret izraudzīto līgavu. Vēl pirms kāzām pārim piedzima meitiņa Līserla, kura tika nodota aprūpē tuviniekiem un mira agrā bērnībā. Pēc laulībām Mileva Alberta ambīciju dēļ atmeta domu par skolotājas darbu, taču serbietei bija grūti sadzīvot ar ikdienu laikā, kad viņa vēlējās runāt par zinātniskajām idejām. Mariča bija partnere, kas izaicināja zinātnieku. Tieši šīs laulības laikā Einšteins radīja teoriju, kas galu galā mainīja visu zinātnes pasauli. Abi izšķīrās 1919.gadā, jo vētrainās attiecības kļuva pārāk smagas. Mileva ar abiem dēliem – Hansu Albertu un Eduardu – atgriezās Cīrihē, kur dzīvoja salīdzinoši lielā nabadzībā, jo slimā Eduarda aprūpe prasīja lielus līdzekļus. Einšteins Nobela prēmiju novēlēja Milevai un dēliem.

Ģimene: māsa Maja Vintelere – Einšteina

Ar māsu Maju (Mariju) Alberts labi satika visu dzīvi. 1899. – 1902.gadā viņa mācījās skolotāju kursos Āravā, turpat, kur Alberts. Pēc tam studēja romāņu valodu un literatūru Berlīnē, Bernē un Parīzē. Pēc Bernes universitātes absolvēšanas drīz vien apprecējās ar Polu Vinteleru, Alberta draudzenes Marijas brāli. 1939.gadā Maja emigrēja uz ASV, taču Polam nebija atļauts ieceļot ASV veselības dēļ. Viņš apmetās pie radiem Ženēvā. Bet Maja pārcēlās uz dzīvi Alberta mājā Prinstonā, kur nodzīvoja līdz savai nāvei 1951.gadā.

Otrā sieva: Elza Loventāle – Einšteina

Ar māsīcu Elzu Loventāli Alberts apprecējās 1919.gadā un bija kopā līdz pat viņas nāvei 1936.gadā. Elzas galvenā nodarbošanās bija rūpes par pasaulslaveno vīru, lai aizsargātu fiziķi no ārpasaules kaitinošās uzmanības. Sieva pieskatīja, lai Alberts ir paēdis, apģērbies, organizēja ceļojumus, attiecības ar presi, mājas dzīvi.

Elzas tēvs Rūdolfs Einšteins bija tekstilrūpnieks Hehingenā. Viesojoties Alberta vecāku mājās Minhenē, meitene bieži spēlējās ar brālēnu. Savā švābu dialektā viņa to dēvēja par “Albertlu”. 1896.gadā Elza apprecējās ar tekstila tirgotāju Maksu Loventālu, viņiem bija divas meitas – Ilze un Margo. 1908.gadā pēc šķiršanās Elza ar meitām pārcēlās uz Berlīni. 1912.gadā te sākās viņas attiecības ar brālēnu “Albertlu”. Pēc fiziķa šķiršanās tās noslēdzās ar kāzām. Elza pavadīja Albertu daudzos ceļojumos un izbaudīja tam izrādīto cieņu un apbrīnu. 1933.gadā ģimene emigrēja uz ASV, sāka dzīvot Prinstonā, taču Elzu pārsteidza ļauna slimība un viņa 1936.gadā nomira.

Draudzene: Betija Neimane

1923.gadā Einšteins iemīlējās sava tuva drauga Hansa Mūsama brāļameitā, kas strādāja pie viņa par sekretāri. 23 gadus vecā Betija Neimane bija jauna un jūtīga sieviete, kuras nevainīgā dēka ar pasaulē slavenāko zinātnieku pārauga nopietnās attiecības. Einšteins, kas bija 21 gadu vecāks par meiteni, darīja visu, lai iesaistītu Betiju savas ģimenes dzīvē. Viņa sieva Elza zināja par šīm attiecībām, taču nedarīja neko, lai tās novērstu.

Piecpadsmit gadus vēlāk, 1938.gadā Betija no Grācas, Austrijā sūtīja vēstuli Einšteinam uz Prinstonu. Atgādinot par kopējo pagātni, viņa lūdza palīdzību izbraukšanai uz ASV. Einšteins galvoja par viņu un tā izglāba seno draudzeni no nacistiskās Eiropas.

Draudzene: Margarita Koņenkova

Sarapulas apgabaltiesas advokāta Ivana Voroncova meita Margarita 1922.gadā apprecējās ar skulptoru Sergeju Koņenkovu. Pāris 1923.gadā ieradās Ņujorkā, lai piedalītos padomju mākslas izstādē un aizkavējās ASV uz 22 gadiem. Kamēr “krievu Rodēns” veidoja skulptūras, Margarita Grīničvilidžā izveidoja salonu, kurā uzņēma prominentus ASV politiķus un viņu sievas. Viņa viesojās arī Baltajā namā un bija personiski pazīstama ar pirmo lēdiju Eleanoru Rūzveltu.

Koņenkovas patiesā interese bija zinātnieki, kas strādāja pie atombumbas projekta. Viņa PSRS interesēs izdevās savervēt vairākus ASV kodolfiziķus. Margaritai bija draudzīgas attiecības ar “ASV atombumbas tēvu” Robertu Openheimeru. Kad 1935.gadā Prinstonas universitāte Koņenkovam pasūtīja Einšteina bisti, viņa sāka veidot attiecības arī ar slaveno fiziķi. Pēc Margaritas uzaicinājuma Alberts pat tikās ar padomju konsulu Ņujorkā Pāvelu Mihailovu. Einšteins nebija tieši iesaistīts atomprojektā, tādēļ ir maz ticams, ka viņš tieši vai netieši būtu palīdzējis tapt atombumbai PSRS. Turklāt vēstulēs nekas neliecina, ka viņam būtu kaut vismazākā nojausma par Koņenkovas nodarbošanos. Koņenkovi 1945.gadā pēc valdības pavēles atgriezās PSRS, kur saņēma īpašas privilēģijas.

(L)

(Visited 11 times, 1 visits today)
(Visited 11 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *