Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Straujumas skatījumā nākamgad minimālo algu varētu celt par 17 eiro

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam – degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

 Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Konkrētas summas, kas būtu jāietaupa, pašlaik neesot noteiktas, vien esot skaidrs, ka budžeta prioritātes būs jau iepriekš nosauktās – drošība, izglītība un veselība.

Runājot par minimālās algas celšanu, Straujuma nepiekrita labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) skatījumam, ka valsts pēdējos gados to ir cēlusi pārāk strauji un nākamgad varbūt varētu no šī soļa atteikties vispār. Straujumas skatījumā, nākamgad minimālo algu varētu celt par Labklājības ministrijas savulaik piedāvātajiem 17 eiro, savukārt no pašas pārstāvētās partijas izskanējušajam priekšlikumam minimālo algu celt par 40 eiro Straujuma nepiekrīt.

Atteikties no minimālās algas palielinājuma nākamgad valdošā koalīcija tomēr negrasās, piebilda Straujuma. Viņa piebilda, ka arī par šo jautājumu vēl jārunā ar darba devējiem, vai viņi saskata iespējas atbilstoši celt produktivitāti.

Straujuma pastāstīja, ka 25.augustā plānota lielāka koalīcijas partiju politiska saruna par budžetu, bet līdz tam viņai vēl plānota atsevišķa sanāksme ar VL-TB/LNNK, kas varētu notikt 21.augustā. Līdz tam koalīcijas darba grupa katru dienu turpināšot darbu pie budžeta jautājumiem. Valdošās koalīcijas valsts budžeta jautājumu darba grupa šodien turpinās spriest par nākamā gada budžeta jautājumiem, par kuriem vēl nav panākta vienošanās, – minimālo algu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un neapliekamo minimumu, sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (V).

Kā ziņots, 18.augustā koalīcijas darba grupa vienojās par nākamā gada budžeta lielāko ieņēmumu palielinājuma daļu aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta budžeta prioritātei – drošībai.

Koalīcijas darba grupa vienojusies par valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 90% apmērā, kas budžetā dos papildu 27 miljonus eiro. Finanšu stabilitātes nodevas bāzes pieaugums dos aptuveni trīs miljonus eiro, bet transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevas ikmēneša maksājuma ieviešana tiks atlikta uz gadu, kas dos aptuveni 30 miljonus eiro.

Pēc Šadurska teiktā, lielāko ieņēmumu pozīciju veidos tā sauktais solidaritātes nodoklis. «Ja patlaban sociālo iemaksu griesti algām ir 4000 eiro, tad šodien vienojāmies par atsevišķu nodokli, kas nonāks valsts budžetā, tādējādi ļaujot iekasēt aptuveni 40,9 miljonus eiro,» sacīja deputāts.

Sociālo iemaksu griestu nodokļa ieviešana nozīmētu to, ka tiks uzlikts nodoklis summai, kuru darba devējs pašlaik nemaksā sociālajā nodoklī tā griestu dēļ. Ja darbinieka alga būs tik liela, ka pārsniegs summu, kas maksājama sociālajā nodoklī, tādā gadījumā uz to daļu, kas pašlaik netiek maksāta budžetā minēto griestu dēļ, varētu tikt piemērots attiecīgs nodoklis.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK valdes loceklis Einārs Cilinskis žurnālistiem norādīja, ka solidaritātes nodokļa ieviešanu jeb sociālo iemaksu griestu atcelšanu nacionālā apvienība ir centusies panākt jau ļoti sen. Atsevišķā darba grupā tiks skatīti priekšlikumi par akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam un azartspēlēm. VL-TB/LNNK vēl būs jāiesniedz precizēta informācija saistībā ar plāniem par pieaugumu dabas resursu nodoklī par atkritumu apglabāšanu poligonos. 18.augustā saruna vēl nenonāca līdz spriešanai par budžeta papildu izdevumiem, norādīja politiķis.

Tāpat koalīcijas darba grupa vienojās paaugstināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, kas ļaus papildus iekasēt aptuveni 12,5 miljonus eiro. Šadurskis skaidroja, ka akcīzes nodokļa likme tiks paaugstināta sekojoši – papildu trīs eiro centi par benzīna un gāzes litru, bet viens eiro cents par dīzeļdegvielas litru.

Plānota arī alkohola akcīzes celšana, tomēr darba grupa šodien nespēja vienoties par nodokļa celšanas apmēru, taču esot skaidrs, ka akcīzes celšana ļaušot budžetā iekasēt papildu trīs miljonus eiro.

«Vienojāmies par aptuveni 120 miljoniem eiro, bet visus šos līdzekļus «apēd» galvenās prioritātes – drošības – pieprasījumi,» atzina Šadurskis, piebilstot, ka no minētās summas Iekšlietu ministrijas vajadzībām tiks novirzīts 61 miljons eiro, bet Aizsardzības ministrijai – 59 miljoni eiro.

Saeimas deputāts piebilda, ka kopumā ministrijas kā «dzīvībai nepieciešamus līdzekļus» nākamā gada budžetā prasa aptuveni 270 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekš izskanējušo pusmiljardu eiro ir teju uz pusi mazāk, tomēr joprojām tiek meklēti risinājumi, kur šiem pieprasījumiem rast līdzekļus.

Kā ziņots, valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiekot izskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, kā arī degvielai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Tiek norādīts, ka akcīzes celšanu alkoholam varētu veikt uzmanīgi, kas varētu nozīmēt «ne pārāk lielu» nodokļa pieaugumu. Līdz ar to tiek pieļauts, ka tas īpaši negatīvi neietekmēs patērētājus. Ja tiktu panākta vienošanās par akcīzes paaugstināšanu alkoholam un degvielai, budžeta papildu ienākumi varētu būt starp desmit un 15 miljoniem eiro.

Vairāki no minētajiem priekšlikumiem lielā mērā nāk no Vienotības, un tie vēl ir jāapspriež koalīcijas partneriem, jo vienošanās par tiem nav panākta. Tāpat vairāku priekšlikumu īstenošana būs atkarīga gan no atsevišķu ministriju nostājas, gan no sarunām ar iesaistītajām pusēm.

(Tekst:db.lv)(L)

(Foto:zeme-buve.org)

(Visited 29 times, 1 visits today)
(Visited 29 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *