Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Trampa seksisms, draudi par cietumu un cieņa – atskats uz ASV prezidenta kandidātu debatēm

Otrās prezidenta amata kandidātu debates notika uz vairāku skaļu politisko kampaņu skandālu fona gan saistībā ar nopludināto ierakstu ar republikāņu kandidāta Donalda Trampa vulgārajiem izteicieniem par sievietēm, gan “Wikileaks” nopludinātajām demokrātu knandidātes Hilarijas Klintones runām Volstrītā.

9. oktobra debates notika “Town hall” formātā – kandidātus gan par iekšpolitiku, gan ārpolitiku, gan par abu kandidātu vēsturi un atbilstību prezidenta amatam iztaujāja pārstāvji no publikas.

Trampa seksisms – “ģērbtuves zobošanās”, kas parāda viņa īsto seju

Apspriežot vienu no visskatītākajiem nopludinātājiem videoierakstiem prezidenta kampaņu vēsturē, Tramps jau debašu sākumā tika iztaujāts par saviem vulgārajiem izteicieniem pret sievietēm slepenā ierakstā 2005. gadā, kas nāca gaismā pagājušajā nedēļā.

Tramps teica, ka nelepojas par saviem vārdiem, bet ka tie ir tikai vārdi salīdzinājumā ar Hilarijas Klintones vīra Bila Klintona rīcību, norādot uz vairāku sieviešu liecībām par seksuālu uzmākšanos. Viņš uzskata, ka “laikos, kas ir sliktāki par viduslaikiem”, ir jārunā par reālām problēmām, tādām kā terorisms, nevis par viņa izteicieniem, ko viņš dēvē vien par “ģērbtuves zobošanos”.

Klintone teica, ka nekad iepriekš nav apšaubījusi republikāņu kandidātu spēju ieņemt prezidenta amatu, bet Tramps esot cits gadījums, uz ko norāda arī paši republikāņi, kas arvien vairāk atsauc atbalstu viņam kopš videoieraksta publicēšanas.

“Šis video parāda, kāds ir Tramps, un mēs to esam redzējuši kampaņas gaitā”.  Klintone atgādināja, ka bez sievietēm Tramps ir aizvainojis arī karagūstekņus, minoritātes, cilvēkus ar invaliditātēm un ka viņš ir parādā atvainošanos visai valstij.

Atsaucoties uz Trampa saukli “padarīsim Ameriku lielisku”, viņa atbildēja ar savu jau iepriekš debatēs izteikto, bet diezgan neveiklo teicienu, ka “Amerika jau ir lieliska, jo mēs esam labi”, norādot, ka pret visiem cilvēkiem ir jāizturas ar cieņu.

Nopludinātās Volstrītas runas, uzlauztie e-pasti un draudi par cietumu

Tramps teica, ka Klintonei vajadzētu atvainoties par 30 tūkstošiem izdzēsto e-pastu un ka viņš dos rīkojumu ģenerālprokuroram, lai izmeklētu Klintones “situāciju”. Viņš teica, ka “viņa nonāks cietumā”, ja viņš kļūs par prezidentu. FIB direktors Džeimss Komijs ir teicis – Klintone ar e-pastu serveri izrīkojās ļoti bezrūpīgi, bet neieteica pret viņu izvirzīt apsūdzības.

Klintone savu atbildību e-pastu lietā ir atzinusi, gan norādot, ka uzlauztie e-pasti un nopludinātās runas varētu būt “Krievijas pirksts”, kas diskreditē viņu kā kandidāti.

Vienā no nopludinātājām Klintones runām Volstrītā viņa bija teikusi, ka “ir vajadzīga gan publiska, gan privāta pozīcija jautājumos”. Jautājumā, vai tas norāda uz politiķa divkosību, Klintone atbildēja, ka prezidentam ir jāmāk sadarboties ar Kongresu un ka argumentu pielāgošana atšķirīgām auditorijām ir principiāla un stratēģiska.

Nesen ASV valdība oficiāli paziņoja, ka apsūdz Krieviju demokrātu partijas e-pastu uzlaušanā.  Klintone teica, ka arī “Wikileaks” nopludinātajām runām varētu būt saistība ar Krieviju. Viņa norādīja, ka ASV prezidenta kampaņa nekad nav bijusi ārvalstu spēku ietekmēta, kas, visticamāk, ir pateicoties tam, ka Tramps kampaņā ir slavējis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Tramps teica, ka viņam nav nekādu darījumu ar Krieviju, kas nav taisnība – kāizpētījis “The Washington Post”.

Tramps teica: “Kad kaut kas slikts notiek, mēs vienmēr vainojam Krieviju.”

Tramps atkāpjas no “musulmaņu lieguma”, bet Klintone gatava uzņemt vairāk bēgļu

Tramps norādīja, ka gan Klintone, gan Obama izvairās terorismu piedēvēt radikālajam islāmam.

Viņš teica: “Lai risinātu problēmu, tā vispirms ir jānosauc vārdā”.

Tramps atkāpās no iepriekš izteiktā piedāvājuma par pilnīgu liegumu musulmaņiem ieceļot ASV, bet piedāvāja “ekstrēmas drošības pārbaudes”. Viņš norādīja, ka Klintones piedāvājums palielināt bēgļu skaitu no 10 līdz 65 tūkstošiem būtu kā šī laikmeta “Trojas zirgs”.

Klintone atbildēja, ka ASV ir apdzīvojuši musulmaņi kopš pirmā prezidenta Džordža Vašingtona laikiem un ka Trampa demagoģiskā retorika ir bīstama. ASV jāstrādā koalīcijās ar musulmaņu vairākumu valstīm, lai apkarotu terorismu, un Amerikas musulmaņiem ir jājūtas iekļautiem, arī palīdzot drošības struktūrām.

“Mēs nekarojam ar islāmu,” viņa atgādināja, “mēs nevaram cilvēkus diskriminēt pēc reliģijas valstī, kura ir veidota, balstoties uz reliģisko brīvību”.

Klintone Sīrijā ASV karaspēku nesūtīs, bet Trampa un viņa viceprezidenta Pensa Sīrijas politika nav saskaņota

Sīrījā ne diplomātiskie centieni, ne pamieri, ne sadarbība ar nemierniekiem nav bijusi pietiekami efektīva, lai izbeigtu pilsoņu karu. Klintone norādīja, ka ASV armijai nevajadzētu būt kā okupējošam spēkam, ka viņas interesēs ir turpināt pašreizējā prezidenta Baraka Obamas iesākto politiku, apmācot vietējos nemierniekus, īpaši uzsverot kurdus, kas ir bijuši labākie partneri šai cīņā.

Viņa cer, ka līdz tam, kad ieņems amatu, “Islāma valsts” būs izdzīta no Irākas un varēs tiekties uz Mosulas atgūšanu.

Tramps nosauca līdzšinējo ASV ārpolitiku par nekam nederīgu un Obamas neturētās “sarkanās līnijas” Sīrijā salīdzināja ar holokaustu, kurā ASV iesaistījās, kad jau bija par vēlu.

Tramps teica, ka lielākā kļūda karā ar terorismu ir ASV publiskie paziņojumi par uzbrukumiem konkrētām teritorijām.

“Mēs nevaram paziņot, ka pēc nedēļām uzbruksim Mosulai – “Islāma valsts” tāpēc to pamet. Cik dumja ir mūsu valsts,” viņš teica.

Viņš gribētu uzlabot ASV attiecības ar Krieviju, lai varētu sadarboties “Islāma valsts” iznīcināšanā, kurā gan Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīms, gan Krievija, viņaprāt, ir bijusi efektīva. Kad moderatore norādīja, ka viceprezidenta amata kandidāts Penss atbalsta uzlidojumus Asada režīmam, Tramps teica, ka nepiekrīt viņa pozīcijai un nav ar viņu to pārrunājis.

Klintone norādīja, ka Krievijas mērķis Sīrijā nav “Islāma valsts”, bet gan Asada varas nosargāšana. Viņa teica, ka ir jāizmeklē Asada režīma un Krievijas veiktie kara noziegumi Sīrijā.

Ko kandidāti ciena viens otrā?

Vispārsteidzošākais bija noslēdzošais jautājums – vai varat nosaukt vienu pozitīvu īpašību, ko respektējat viens otrā?

Klintone teica, ka ciena Trampa bērnus, kas ir ļoti spējīgi un ziedo sevi darbam, un ka tas daudz ko pasaka par viņa tēvu. Viņa teica, ka šīs vēlēšanas ir bijušas ļoti konfliktējošas abiem kandidātiem un pilnas ar personīgiem aizvainojumiem, nevis rīcībpolitikas piedāvājumiem.

Tramps teica, ka ciena Klintones cīņassparu – lai arī nepiekrīt viņas pozīcijām, “viņa nepadodas”.

Kurš uzvarēja?

Tramps šajās debatēs bija piezemētāks un varēja manīt, ka ir nedaudz cītīgāk gatavojies. Viņš spēja atklāt Klintones vājās vietas, un viņa ne vienmēr bija spējīga pilnībā atspēkot sev veltīto kritiku.

Klintone debatēs kopumā ieņēma pārliecinātu stāju, lai arī varēja manīt, ka abiem kandidātiem šis formāts ir visneveiklākais.

Ņemot vērā, ka pirmās debates jau ir spējušas ievirzīt aptaujas Klintonei par labu, šīs debates, visticamāk, nebūs izšķirīgas. Lai arī Tramps ar atvainošanos un nožēlas izrādīšanu varētu saglābt savu izgāšanos ar nopludinātājiem ierakstiem, Klintone joprojām paliks līderos.

(Visited 23 times, 1 visits today)
(Visited 23 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *