Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

Turpmākie trīs gadi būs patīkami, ar “uzrāviena” potenciālu nekustamo īpašumu jomā

Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un NĪ jomas turpmāko attīstību 31. martā notikušajā ikgadējā konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?» pauda DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Lai arī kreditēšana ir sākusi augt, tā pagaidām aug lēnāk nekā uzkrājumi. Tātad nekustamā īpašuma tirgus attīstību var veicināt gan kreditēšanas pieaugums līdz ilgtspējīgam līmenim, gan papildus naudas ieplūšana ekonomikā no augošā eksporta.

“Cerams, ka attīstības “uzrāviens” būs prātīgāks, turpināsies daudz ilgāk un tas nebūs kā benzīns, kas uzliets mājai: uzliesmo un visu noposta, bet gan būs kā svece, kas lēnām silda telpu daudzu gadu desmitu garumā,” ar šādu salīdzinājumu savu uzstāšanos konferencē sāka DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, kurš savu prezentāciju bija nosaucis: “Iespējas ir tuvu, riski ir tālu (pagaidām)”.

NĪ tirgū vēsturē ir fāzes, kad nauda no finanšu sistēmas ieplūst ekonomikā un pretējās fāzes, skaidroja eksperts, sakot, ka nesenās Latvijas vēstures kontekstā notiekošo var saukt par “anti-burbuli”.  Uzkrājumi aug straujāk nekā kredīti (lai gan šobrīd kredītportfelis sācis augt uzņēmumiem, arī mājsaimniecībām). Tas nozīmē, ka NĪ tirgū vēl arvien ir “uzrāviena” potenciāls, un tas signalizē, ka cenas lielākajai daļai ir mērenas, ar pieauguma potenciālu. Ir bijuši arī pavisam neseni lokāli “pārspīlējumi”, saistīti ar nerezidentu ietekmi tirgū, bet šī ietekme ir gandrīz izzudusi. Turpmāk noteicošais tirgū būs vietējais klients. Šajā brīdī par nākamo krīzi runāt ir nedaudz jocīgi, bet nākotnes riski ir jāpatur prātā”.

Runājot par ienākumiem, P. Strautiņš bija pārliecināts, ka algas turpmāk noteikti augs, nāksies maksāt vairāk, jo darbiniekus vajadzēs. P. Strautiņš prognozēja, ka tuvākajā laikā straujāk augs būvniecības sektors, bet tā īpatsvars ekonomikā nesasniegs “trekno gadu” līmeni. Tas, kas pērnajos datos atspoguļojas ar lēnāku izaugsmi, bet šogad pieslēdzas ar lielu jaudu (“ja to vēl nejūt tirgū, tad noteikti sajutīs”) – tas ir valsts finansējums investīcijām. “Mums investīciju/IKP attiecība Latvijā kopš 1999. gada ir bijusi virs vidējā ES rādītāja, 2010. un 2016. gads bija izņēmumi. Investīciju pieaugums NĪ nozari ietekmēs gan tieši, gan netieši — caur algām, darbavietām: noskaņojumu, patēriņu, darbavietām utt.,” domā eksperts.

P.Strautiņš lielu vērību vērsa uz nozarēm, kas saistītas ar pakalpojumu eksportu, kas pēdējo 16 gadu laikā audzis eksplozīvi strauji. “Lai gan ekonomika un eksports kopumā audzis strauji, bet tieši pakalpojumu eksports audzis straujāk nekā preču eksports. Piemēram, lielākās šī sektora pozīcijas: biznesa ārpakalpojumi kopš 2000. gada – izaugsme 15 reizes, tūrismam un IT pakalpojumiem – 20 reizes. Pērn šajā sektorā vien klāt ieplūduši 300 miljoni eiro, t.i., nozarēs, kas maksā ļoti labas algas (krietni virs vidējiem skaitļiem), un kurās vairāk nekā 90% pievienotās vērtības tiek radīta Rīgā vai tuvējā Pierīgā. Nav pazīmju, ka šī dinamika vājināsies turpmāk,” piebilda eksperts.

Nav šaubu, Lietuvā biznesa ārpakalpojumu eksports ir audzis straujāk nekā citviet Baltijā. Taču nav šaubu, ka Rīga ir un būs Baltijas lielākā pilsēta, aplūkojot visu gan pilsētu administratīvajās robežās, gan visu aglomerāciju. Gan iedzīvotāju, gan darbavietu skaits Rīgā ir pārliecinoši, apmēram par trešdaļu lielāks un dinamika ir ļoti līdzīga, nav pazīmju, ka Viļņa nākotnē varētu apdzīt Rīgu.

“Pēc pagājušā gada vaimanoloģijas par “šausmīgo krīzes gadu” Rīgā un tās reģionā aizņemto darbvietu skaits privātajā sektorā audzis par 2%,” piebilda P. Strautiņš. Eksperts arī ieteica saglabāt vēsu galvu un nomierināties, runājot par demogrāfiju. “Galvenais ir ekonomikas pievilcība, tas ir kaut kas daudz vairāk nekā ienākumu līmenis. Ja augs ekonomika, augs arī iedzīvotāju skaits. Piemērs tam ir Singapūra, kur dzimstība ir katastrofāli zema, bet neizskatās, ka tāpēc Singapūra izmirst,” skaidroja eksperts, paužot uzskatu, ka 2017. – 2019. gada izaugsmes izrāviens visdrīzāk “ievilks” migrācijas bilanci plusos.

Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, – atzīmēja eksperts. Runājot par riskiem tālākā nākotnē (apmēram pēc 2020.gada), P. Strautiņš norādīja, ka būtu jāaizmirst par “krīzi pēc ES fondu beigšanās”, kas esot pilnīgas muļķības, jo “fondi nebeigsies, un, pat, ja beigsies, krīzes nebūs”.

“Svarīgi ir ne tikai ES fondi, bet arī kreditēšana, nelineāri procesi eksporta sektorā. Lielākais risks ir nespēja izmantot iespējas, jo krīžu pārvarēšanā (un radīšanā) esam meistari,” uzskata makroekonomikas eksperts. Viņš domā, ka ekonomikas pārkaršanu var “sakombinēt” šādi faktori: nākamais hipo kreditēšanas cikls sākas no ļoti zemu mājsaimniecību parādsaistību punkta; 2017.-2019. gadā daudz būvēs sabiedriskās ēkas, tātad būs ierobežoti resursi mājokļiem, un, ja reiz mājokļu tirgus cikls ir “iešūpots”, tas kādu laiku var it kā dzīvot savu dzīvi (un nevajadzētu aizmirst arī par megaprojektu Rail Baltica). “Tāpēc es tiešām bažījos, kas notiks pēc 2020. gada. Šampanieša pudele tiks kratīta, un kaut kādā brīdī tā izšaus ārā, bet kad un kā tas notiks, ir grūti prognozēt, tāpēc ir diezgan liels “jautrības potenciāls”, un no tā būtu jāuzmanās. Taču krīzes riskiem nav nekāda sakara ar ES fondiem. No makroekonomiskā viedokļa visdrīzāk būtu apsveicami, ja tie beigtos. Rezumējot: priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt,” savu uzstāšanos pabeidza P. Strautiņš.

(L)

(Visited 18 times, 1 visits today)
(Visited 18 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *