Vārda dienas svin:   |

facebook Twitter draugiem google youtube

VID ar nelegālo firmu mājaslapām grib cīnīties pēc jau izgāzušās sistēmas parauga

Pārbaudot 2016. gadā bloķēto izložu un azartspēļu mājaslapu sarakstu, lsm.lv konstatēja, ka 20% no sarakstā iekļautajām interneta vietnēm joprojām ir brīvi pieejamas. Un 22% no vietnēm, par kuru bloķēšanu lēmums pieņemts šogad, inspekcija ir centusies bloķēt arī iepriekš. Tas nozīmē, ka interneta drošības ekspertu bažas par pašlaik eksistējošās sistēmas neefektivitāti, ir pamatotas. Jaunajā 2017.gada budžeta paketē ir iekļauti grozījumi likumos, kas šādā pat veidā ļautu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bloķēt piekļuvi tīmekļa vietnēm, ko tas uzskata par likumam neatbilstošām.

“Šī metode ir neefektīva, tā ir apejama, nav kārtīgi ieviesta, un tai ir nelāgi blakusefekti,” saka Kiberdrošības eksperts un pētnieks Kirils Solovjovs. Viņš ir viens no tiem, kas iesaistās izmaiņu apspriešanā un ir pret Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumu esošajā redakcijā.

Esošā risinājuma ieviešanu Solovjovs salīdzina ar pārvietošanos ar automašīnu: “Iedomājieties situāciju, ka, piemēram, galvaspilsētas pašvaldība ļoti nevēlas, lai rīdzinieki brauc ar automašīnu uz Amsterdamu. Tas ir tas, ko paredzēts darīt internetā – Latvija nevēlas, lai tās iedzīvotāji apmeklē konkrētu lapu. Uz Rīgas robežas tiek izvietota pašvaldības policija, kas kontrolē, uz kurieni cilvēki brauc. Viņi aptur automašīnas un jautā, uz kurieni braucat. Tos, kas grib braukt uz Amsterdamu, lūdz griezties atpakaļ uz Rīgu. Cilvēki to saprot, un vai nu viņi sāk melot, vai sākumā aizbrauc uz Bausku un pēc tam no turienes uz Amsterdamu. Un tas ir tieši tas pats, kas notiks internetā. Ir pieejamas vienkārši lietojamas aplikācijas, piemēram,“TunnelBear”, ar kuru var izvēlēties, no kuras valsts pasaulē apskatīt lapas.

Risinājums ir elementāri apejams.”

Grib aktīvāk bloķēt domēnus

FM šovasar Ministru kabineta sēdē nāca klajā ar informatīvo ziņojumu “Par iespējām palielināt ieņēmumus”. Citu starpā izskanēja iniciatīva veikt grozījumus vairākos likumos, lai uzlabotu elektroniskās komercijas uzraudzību. Tādējādi tiktu paplašinātas VID tiesības attiecībā uz tīmekļa vietņu, kurās veic nereģistrētu saimniecisko darbību, domēna vārda atslēgšanu vai lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai.

Likumprojekta anotācijā FM norāda: “Tiesības atslēgt domēna vārdu šobrīd noteiktas Elektronisko sakaru likumā. Šādas tiesības var īstenot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) gadījumos, kad tīmekļa vietnē tiek organizētas nelicencētas azartspēles. Līdzīgas pilnvaras būtu lietderīgi noteikt arī VID.” Dienests saskaras ar to, ka tiek uzsākta nodokļu maksātāja revīzija vai citi kontroles pasākumi un to laikā interneta vietne tiek pārreģistrēta citam nodokļu maksātājam. Tādējādi turpinās saimnieciskā darbība un nodokļu maksātājam ir iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas. VID arī norāda, ka

būtu jākontrolē nerezidenti (ārvalstu komersanti), kas savas tīmekļa vietnes izmanto Latvijā, tur iepērkas mūsu valsts iedzīvotāji, taču nodokļus komersants šeit nemaksā.

Sekas neattaisno ne mērķi, ne līdzekļus

Galvenā atsauce tātad šobrīd ir uz Elektronisko sakaru likumu, kura grozījumi jau ir spēkā no 2013. gada. Tas nosaka, ka “Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir tiesības pieņemt lēmumu par to, ka Latvijā ierobežojama piekļuve Latvijā nelicencēta interaktīvo azartspēļu organizētāja interneta mājaslapai.” Solovjovs atceras, ka šāda norma likumā tika iekļauta, kad aktuāls kļuva jautājums par nelegālām azartspēlēm internetā: “Budžeta likumprojekta paketē nonāca grozījumi, kas paredzēja ierobežot piekļuvi nelegālo azartspēļu mājaslapām internetā. Nebija diskusijas ar sabiedrību. Un

Saeima, protams, nobalsoja par budžeta paketi ar tajā paslēptu regulējumu, kas pirmo reizi padarīja selektīvu interneta piekļuves ierobežošanu par realitāti Latvijā.

Līdz ar to var apgalvot, ka no 2013. gada beigām mums formāli ir likums, kas paredz ierobežot piekļuvi internetā atrodamajai informācijai Latvijā.”

Atgriežoties pie FM priekšlikuma, Solovjovs saka:

“Piešķirt plašas pilnvaras jaunām institūcijām, kas nav pieradušas tās izmantot, ir ļoti bīstami demokrātiskai sabiedrībai. ”.lv” domēna slēgšana nozīmē, ka ne no vienas vietas pasaulē šo domēnu nevarēs atvērt, tādējādi atrisinot problēmu saknē.

Tas ir korekts un efektīvs risinājums, kam gandrīz nav negatīvu blakusefektu. FM gan sākotnēji vēlējās ieviest piekļuves ierobežošanu (bloķēšanu) mājaslapām internetā, neizņemot tās no interneta. Tas nozīmētu, ka saturs paliek internetā, un Latvijas interneta pakalpojumu sniedzējiem tiek uzdots bloķēt savu lietotāju piekļuvi konkrētam resursam. Bloķējot konkrētu lapu, var tikt nobloķēta blakus esoša lapa. Tā vienkārši ir uzbūvēts internets. Tā var būt kāda neliela lapa, arī valsts, pašvaldību iestādes vai legāla komersanta lapa, kas nevar atļauties savu atsevišķu IP adresi, un tā “dzīvo” uz vienas IP adreses ar kādu nelegālu komersantu.

Piemērotāks risinājums būtu neatbilstošas lapas no interneta vienkārši izņemt, nevis tās bloķēt, kā tas tiek darīts nekvalitatīvi ieviestajā azartspēļu regulējuma gadījumā.”

Uz šādu pilnvaru piešķiršanas bīstamību un interneta lapu bloķēšanu norāda arī Latvijas Interneta asociācija (LIA). “VID palēnām kļūst par represīvu iestādi.

Sākam līdzināties Baltkrievijai, un izskatās, ka neesam vairs tālu no Ziemeļkorejas,” saka LIA valdes locekle un Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas (RISEBA) Biznesa vadības digitālajā vidē katedras vadītāja Ina Gudele.

“Mūsdienu pasaulē uzņēmumi veido savu komunikāciju, izmantojot interneta vietnes. Šobrīd katrs kontakts ir svarīgs, tāpēc šāda valsts iestāžu rīcība var atstāt nopietnas sekas. Uzņēmumi savas interneta vietnes vienkārši pārcels uz citām valstīm. Un VID ne tikai nebūs iespēja palielināt ieņēmumus; to nebūs vispār, ” uzsver speciāliste. Uz jautājumu, kā tad būtu labāk rīkoties, lai ieņēmumus no nodokļiem tomēr palielinātu, Gudele saka – VID ir jāveido normāla komunikācija ar uzņēmējiem un jārada loģiski mehānismi, kā iekasēt nodokļus: “Pašlaik VID grauj uzņēmējdarbību.

Uzņēmums, kas ir mainījis savu adresi un nesaņem pa pastu (!) sūtīto informāciju, tiek izslēgts no PVN reģistra. Un tas ir tikai viens piemērs.

Taču represijas nav vienīgais risinājums. Tie, kas nodarbosies ar krāpniecību, arī turpinās ar to nodarboties. Bet nevajag uzskatīt, ka visi uzņēmēji nemaksā nodokļus.”

Ierobežos pirkumus un komersantu internetā

Iecerētās izmaiņas likumdošanā skars vēl vienu būtisku jomu – iepirkšanos internetā. “30. septembra darba grupas sanāksmē VID pārstāvji klāstīja argumentāciju par to, cik slikti ir tas, ka starptautiski uzņēmumi reģistrējas vienā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un piedāvā pakalpojumus caur internetu visā ES, tādējādi nemaksājot nodokļus Latvijā. Sanāksmē tika gari un plaši iztirzāts Booking.com piemērs, kas reģistrējuši uzņēmējdarbību Nīderlandē. Klātesošajiem tapa viennozīmīgi skaidrs, ka VID šajā situācijā saskata problēmu, ko vēlas risināt represīviem līdzekļiem,” stāsta Solovjovs.

Gan FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, gan VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja mierina, ka tirgotāji internetā ierobežoti netiks: “Par struktūrvienības nereģistrēšanu varēs atslēgt domēnu tikai gadījumos, kad nodokļu maksātājam ir pienākums reģistrēt struktūrvienību. Šeit būtu jāskata kopumā gan likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 24. punkts (kurš gan ar grozījumiem tiek nedaudz paplašināts), gan Ministru kabineta “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”.

Noteikti ne visas mājaslapas, caur kurām var kaut ko iegādāties, Latvijā ir uzskatāmas par tādām, kuras būtu jāreģistrē VIDā.”

Tomēr pašlaik izskatās, ka esošais regulējums var būt dažādi interpretējams. Un, vai to tiešām vienādi interpretēs gan ierēdņi, gan atbildīgie par komunikāciju un sabiedriskajām attiecībām, pārliecības nav.

“Manuprāt, šādas runas parāda to, ka VID nespēj īsti veikt savu funkciju, ņemot vērā esošos cilvēku paradumus. Dienests mēģina piespiest iedzīvotājus mainīt savus paradumus, lai ērtāk varētu veikt nodokļu iekasēšanas funkciju, nevis pielāgoties paradumiem, kā, manuprāt, attīstītā Eiropas valstī būtu jābūt. VID būtu jāpielāgojas darījumiem, kādus cilvēki veic, un to formai. Un tikai pēc tam tie būtu jāapliek ar nodokļiem,” uzskata Solovjovs.

“Un runa ir arī par pakalpojumu sniedzējiem, kas legāli strādā Latvijā.

Piemēram, ja Latvijā bloķētais ārvalstu komersants starptautiskā konkurencē izvēlēsies Latvijā strādājošu informācijas tehnoloģiju uzņēmumu, piemēram, drošības audita veikšanai viņa mājaslapai, mēs vienkārši tai nevarēsim legāli piekļūt, jo piekļuve būs bloķēta. Un tas nekādi neveicina Latvijas konkurētspēju pasaulē.”

(Visited 30 times, 1 visits today)
(Visited 30 times, 1 visits today)

Atstāt komentāru

Your email address will not be published. Required fields are marked *